Jaunatnes kultūra Ašafenburgā beigās? Jukuz un Juz tuvu!
Jaunatnes kultūra Ašafenburgā cieš no slēgšanas un piedāvājumu trūkuma. Kultūras padome steidzami aicina veikt izmaiņas.
Jaunatnes kultūra Ašafenburgā beigās? Jukuz un Juz tuvu!
Ašafenburgā valda trauksme! Pēc Kultūras padomes domām, jauniešu kultūra ir “gandrīz pazudusi”. Pēc ilggadējā jauniešu kultūras centra (Jukuz) vadītāja atkāpšanās amats jau mēnešiem ilgi ir vakants, un arī baznīcas sponsori atvadījušies no atklātā jaunatnes darba. Tādas iestādes kā Evaņģēliskais jauniešu centrs Aleksandraštrā un katakomba Martinušhausā ir slēgtas — rūgts zaudējums jaunajai paaudzei!
Skaitļi runā paši par sevi: no 150 pasākumiem 2019. gadā ir palikuši tikai aptuveni 60, un lielākā daļa no tiem nav pat vērsti uz jauniešiem. Kultūras padome brīdina, ka jauniešiem tiek liegtas nozīmīgas radošās attīstības iespējas. Īpaši sāpīgs ir mūzikas biroja zaudējums, kas savulaik organizēja tādus jaunpienācējus kā “Skaņu sezona” un piedāvāja uzstāšanās iespējas jaunajām grupām. Kolosas zāles vadītājs Klauss Berningers apliecina, ka jaunajiem mūziķiem šobrīd diez vai ir iespējas sevi prezentēt. Dzīvā aina, kas kādreiz plauka, ir strauji samazinājusies.
Sociālās sekas un prasības
Ietekme ir ne tikai kultūras, bet arī sociāla. Ziņojums par 2023. gada noziedzības statistiku liecina, ka policija aicina pilsētas politiķus pārdomāt darbu ar jaunatni. Kultūras padome ir sastādījusi prasību sarakstu, kurā iekļauta ātra Jukuz vadības nomaiņa un finansiāls atbalsts Jukuzam. Savukārt pilsētas vadība norāda, ka piemērotu pretendentu meklēšana Jukuz vadībai līdz šim bijusi nesekmīga un naudas trūkuma dēļ nācies slēgt arī baznīcas sponsorus.
Mērs Jirgens Hercings uzsver, ka pilsēta strādā pie Jukuz pagaidu vadības, lai atdzīvinātu darbu ar jaunatni. Viņš gan norāda, ka līdzšinējos pasākumus bieži apmeklējuši cilvēki pēc 40 gadiem un ir mainījušās jauniešu vajadzības. "Tā vietā, lai saglabātu pelnus, mēs drīzāk iekuram jaunus ugunskurus," saka Herzings. Bet paliek jautājums: cik ilgi pilsēta var stāvēt malā, kamēr Ašafenburgas jauniešu kultūra turpina sarukt?