Suche
Eiropas forums Wachau: migrācijas krīze un miers uzmanības centrā!
Wachau Europa-Forum apsprieda Eiropas migrācijas politiku, izaicinājumus un risinājumus ar vadošajiem politiķiem 2025. gada 13. jūnijā.
Eiropas forums Wachau: migrācijas krīze un miers uzmanības centrā!
Europa-Forum Wachau, kas beidzās piektdien, trešajā un pēdējā pasākuma dienā, pulcēja augstākās klases viesus, ieskaitot Bulgārijas premjerministru Rossenu Jeliazkovu, Moldovas premjerministru Dorinu Recean, bijušo vācu vicekancloru Sigmāru Gabrielu un filozofu Peter Peter Sloterdi. Šī gada devīze "saskaras ar izaicinājumiem - aptverot vīzijas", kas atspoguļoja izaicinošās tēmas, kas tika apspriestas konferences laikā, ieskaitot slepkavības Spree Grazā, karu Ukrainā un Izraēlas un Irānas eskalāciju.
Šajā kontekstā Johanna Mikl-Leitner uzsvēra steidzamību, ka Eiropai ir jāspēj rīkoties migrācijas jautājumā. Lai deportētu migrantus, kuri izdarīja nopietnus noziegumus, tika deportēts skaidrs pieprasījums pēc Eiropas Cilvēktiesību konvencijas turpmākas attīstības. Kanclers Kristians Stokers atsaucās uz ES centrālo lomu Austrijā un runāja par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropa, īpaši konkurētspējas, miera un migrācijas jomās.Ukrainas loma Eiropas politikā
Diskusijas centrālais punkts bija Ukrainas atbalsts konfliktā ar Krieviju. Dažādi runātāji to identificēja kā Eiropas būtisku uzdevumu. Jeliazkovs pauda savu solidaritāti ar nogalināšanas sprādziena upuriem Grazā un aicināja uz Bulgārijas un Austrijas kopīgajām vērtībām. Recean iemeta, ka ir nepieciešami vairāk resursu, lai izpētītu un aicinātu jauninājumus un digitalizāciju.
Sigmārs Gabriels pašreizējo laiku raksturoja kā “laika pagriezienu” un pieprasīja vairāk pragmatiskus tirdzniecības nolīgumus. Matiass Šāls no ESAO uzsvēra nepieciešamību aktīvi veidot globalizāciju un reaģēt uz izaicinājumiem. Sloterdijk atsaucās uz vēsturiskām paralēlēm, kas mums varētu iemācīt, cik svarīgs ir dialogs, palielinoties spriedzei, ko uzsvēra arī Patriks Šēderis, Göttweig Abbey abats.
Migrācija un cilvēktiesības kā Eiropas izaicinājumi
Migrācijas jautājumus Eiropā veido dažādi faktori, jo īpaši karš Ukrainā. Kopš Eiropas “masu piegādes vadlīnijas” aktivizēšanas, lai atbalstītu Ukrainas bēgļus 2022. gadā, mēs esam piedzīvojuši ārkārtas humānās solidaritātes posmu. Vairāk nekā miljons kara bēgļu no Ukrainas jau ir atraduši aizsardzību Vācijā, neveicot patvēruma procedūru un saņēma piekļuvi darba iespējām.
Hanss Vorländer, federālās integrācijas un migrācijas ekspertu padomes priekšsēdētājs, runā par ES "lielāko iespējamo solidaritāti", savukārt Olafs Kleists pauž bažas, ka šo aktivizāciju nevar uzskatīt par pagrieziena punktu migrācijas politikā. Viņš uzsver nepieciešamību pēc aktīvākas un taisnīgākas Eiropas migrācijas politikas. Svenja Niederfrank piebilst, ka ierakstīšanas spēja ir atkarīga no politiskās gatavības un ka līdz šim Eiropas patvēruma sistēmas reformā nav bijis ievērojams progress.
Starptautiskais spiediens ņemt vērā cilvēktiesību situāciju Ukrainā joprojām ir izšķirošs. Apvienoto Nāciju Organizācija cieši novēro cilvēktiesību situāciju. Cilvēktiesību augstā komisāra ziņojumi dokumentē, kā konflikts grauj pilsoniskās sabiedrības struktūras un apdraud cilvēktiesības. Ukrainai ir vieta ANO Cilvēktiesību padomē kopš 2018. gada, un to regulāri atbalsta 40 valstis, ieskaitot Rietumeiropas valstis.
Kopumā jāatzīmē, ka diskusijas par Eiropas forumu Wachau deva svarīgus impulsus turpmākai Eiropas migrācijas un cilvēktiesību politikas attīstībai. Ir skaidrs, ka, neskatoties uz pašreizējiem izaicinājumiem, ir jāatrod jauni solidaritātes veidi un migrantu un bēgļu integrācija.