Suche
Austrijas finanšu krīze: Badelt brīdina dramatiskos parādus!
LeadersNet intervijā fiskālās padomes priekšsēdētājs Kristofs Badelt analizē Austrijas budžeta politiku un nepieciešamās reformas.
Austrijas finanšu krīze: Badelt brīdina dramatiskos parādus!
Austrija saskaras ar finanšu krīzi! Fiskālās padomes priekšsēdētājs, piemēram, Fiskālās padomes prezidents Kristofs Badelts, prognozē, ka valsts parāds līdz 2028. gadam palielināsies līdz satraucošam 85 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Intervijā LeadersNet Badelt uzsver, ka steidzama budžeta konsolidācija ir nepieciešama, lai noteiktu finanšu kursu stabilai nākotnei. Šīs tumšās perspektīvas ir atspoguļotas arī Fiskālās padomes pašreizējā ziņojumā, kas prognozē lielu budžeta deficītu 3,9 un 4,1 procentus no IKP 2023. un 2024. gadā, savukārt valdības izdevumi strauji palielinās inflācijas dēļ. Spiediens uz valsts finansēm palielinās, ņemot vērā vājinošo ekonomiku, kas vēl vairāk pastiprina jau kritisko situāciju.
Ņemot vērā šo dramatisko attīstību, konsolidācijas nepieciešamība ir milzīga, kā brīdina fiskālā padome. "Lai izvairītos no negatīva ES deficīta procesa, nepieciešami vismaz 6,3 miljardu eiro pasākumi," sacīja Badelt, kurš uzsver nepieciešamību izvietot no tradicionālajām pieejām uz finanšu politiku. Ir svarīgi atvērt gan uzkrājumus, gan jaunus ienākumu avotus. "Mums ir strukturāli jāatjauno izdevumi, tajā pašā laikā mēs pārbaudām jaunas iespējas palielināt ienākumus," intervijā ORF sacīja Badelt.Nepieciešamas steidzamas reformas
"Sabiedriskais sektors atrodas nestabilā vietā", virza Badelt un norāda uz lielo vajadzību pēc darbības dažādās jomās, piemēram, izglītībā un veselībā. Lai palielinātu efektivitātes potenciālu un mazinātu spiedienu uz valsts budžetiem, ir nepieciešami arī kvalificētu darbinieku trūkuma un pensijas vecuma palielināšanās. "Bez skaidra plāna, kā var pārbaudīt esošos izdevumus, un, ja nepieciešams, samazināts, būs grūti stabilizēt budžeta situāciju," brīdina Badelt.
Augstas inflācijas negatīvā ietekme varētu mainīt PVN ienākumu pozitīvo ieguldījumu no 2024. gada, un sagaidāms, ka IKP pieaugums būs pietiekams, lai samazinātu parāda līmeni. Pieaugošais pieprasījums pēc dzīves telpas iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā arī ir vēl vairāk pastiprinājis situāciju mājokļu tirgū. Tāpēc debates par efektīvu resursu izmantošanu un nākotnes orientēto ieguldījumu veidošana ir neizbēgama. Nepieciešamība pēc ilgtspējīgas budžeta politikas ir rūgta realitāte Austrijai, un ceļš uz finansiālo stabilitāti joprojām ir akmeņains un izaicinošs, kā ziņo gan LeadersNet, gan ORF.