Kamerūna: jauniešu sacelšanās pret aizmirstām krīzēm aicina pēc palīdzības!

Kamerūna: jauniešu sacelšanās pret aizmirstām krīzēm aicina pēc palīdzības!

Nesenajā ziņojumā Norvēģijas Bēgļu padome (NRC) uzsver humanitāro krīzi Kamerūnā, ierindojot valsti kā "visvairāk aizmirsto" krīzes zonu pasaulē. Šis novērtējums ir balstīts uz ikgadēju sarakstu, kurā dokumentētas visvairāk novārtā atstātās humanitārās krīzes, un Kamerūna tagad atrodas pirmajā vietā. Burkinafaso ir saglabājusi augstāko vietu pēdējos divus gadus, bet pašreizējā reitingā tā ir ceturtajā vietā, bet otrajā un trešajā vietā seko Etiopija un Mozambika. NRC uzsver, ka no 10 uzskaitītajām valstīm astoņas atrodas Āfrikā, uzsverot pastāvīgās problēmas kontinentā.

Šī reitinga kritēriji ir saistīti ar humānās palīdzības nepilnībām, plašsaziņas līdzekļu intereses trūkumu un starptautiskās sabiedrības politiskās apņemšanās trūkumu. Kamerūna jau vairāk nekā desmit gadus cīnās ar trim nopietnām krīzēm: konfliktiem starp bruņotām grupām, notiekošo vardarbību ziemeļrietumu un dienvidrietumu reģionos un krīzi kaimiņos esošajā Centrālāfrikas Republikā. Šogad valstī reģistrēts vairāk nekā 1,1 miljons iekšzemē pārvietoto personu, no kurām gandrīz pusmiljons atrodas īpaši neaizsargātās situācijās.

Humanitārā situācija Burkinafaso

Paralēli notikumiem Kamerūnā satraucoša ir arī humanitārā krīze Burkinafaso. Šeit NRC atzina nepieciešamību ātri reaģēt uz steidzamām vajadzībām pēc pārtikas, tīra ūdens un drošas pajumtes. Atkārtoti bruņotu grupu uzbrukumi ir likuši aptuveni diviem miljoniem cilvēku pamest savas mājas. Aptuveni ceturtā daļa skolu tiek nopietni ierobežota piekļuve izglītībai, radot attīstības riskam vairāk nekā miljonu bērnu.

Iedzīvotāju dzīves apstākļi ir ļoti pasliktinājušies, jo infrastruktūra būtiski cieš, izraisot ārkārtējas grūtības un badu. Šie notikumi parāda, cik dziļi pašreizējie konflikti ietekmē Burkinafaso un Kamerūnas sabiedrību un liek cilvēkiem nonākt akūtās ārkārtas situācijās.

Globālā nevērība un plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums

NRC arī kritizē starptautiskās solidaritātes samazināšanos ar krīzes valstīm, kamēr politiskā dienaskārtība kļūst arvien nacionālistiskāka. Saskaņā ar CARE ziņojumu, kurā tika pārbaudīta humanitāro krīžu atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos, 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos bija tikai 77 000 rakstu par humanitārajām katastrofām Āfrikas valstīs. Salīdzinājumam bija 270 000 ziņojumu par jauno iPhone un 215 000 par prinča Harija biogrāfiju. Neatbilstība ir satraucoša un rada jautājumus par mediju prioritātēm.

CARE Austria rīkotājdirektore Andrea Baršdorfa-Hāgere skaidri norāda, ka šo krīžu neievērošana nenoliedz to pastāvēšanu. Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem 114 miljoniem cilvēku visā pasaulē ir nepieciešama humānā palīdzība, bet daudzi ir pārvietoti no savām mājām. Šis klusums par konfliktiem ir jāpārtrauc, lai pievērstu lielāku uzmanību un galu galā finansiālu atbalstu skartajiem reģioniem.

Kopumā ir skaidrs, ka Kamerūnai un Burkinafaso ir jāpārvar ārkārtējas humanitārās problēmas, savukārt starptautiskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu novērojumos šie būtiskie jautājumi nav pietiekami risināti. Nepieciešamība pēc pastiprinātas uzmanības un atbalsta ir steidzamāka nekā jebkad agrāk.