Suche
Mein Konto
Karintijas vadošo prātu piemiņa: SPÖ sūta pateicības zīmi
2025. gada 1. novembrī SPÖ pārstāvji Karintijā godinās nozīmīgas personības, noliekot vainagus par demokrātiju un sociālajām vērtībām.
Karintijas vadošo prātu piemiņa: SPÖ sūta pateicības zīmi
2025. gada 1. novembrī Karintijā notika nozīmīgi atceres pasākumi. SPÖ valsts partijas izpildvaras locekļi nolika vainagus pie vairāku izcilu personību kapiem, kas iestājās par sociālajām un demokrātiskajām vērtībām. Godinātie bija Frīdrihs Šacmaijers, pirmais Klāgenfurtes mērs 2. republikā, un Marija Tuša, Karintijas pirmā nacionālā padomniece.
Vainags tika nolikts pie bijušā gubernatora Leopolda Vāgnera kapa Štein-Viktring kapsētā. Papildus tika veikta turpmāka vainagu nolikšana Anabihlas kapsētā, kur, cita starpā, tika godināti Arnolda Rīses, Floriana Grēgera un vairāku citu nopelniem bagātu personību kapi.
Apņemšanās ievērot sociālās vērtības
Valsts partijas priekšsēdētājs Daniels Felners savā runā uzsvēra godināto personību nozīmi. Viņi bija kaislīgi apņēmušies sociāli demokrātiskāku līdzāspastāvēšanu. Felners uzsvēra, cik svarīgi ir būt pateicīgam par sasniegto labklājības valsti, un aicināja saglabāt modrību pret uzbrukumiem demokrātijai.
Piemiņas pasākumi bija plaši apmeklēti, tostarp Daniels Felners un vairāki citi politiskie pārstāvji, tostarp gubernatora vietnieks Gaby Schaunig un kluba priekšsēdētājs Filips Kučers. Tajā piedalījās arī daudzi Klāgenfurtes SPÖ locekļi, tostarp SJG delegācija.
Piemiņas kultūra kontekstā
1. novembris ne tikai piemin Karintijā nozīmīgas personības, bet arī palīdz risināt vēsturisko atbildību plašākā kontekstā. Starptautiski, piemēram, Holokausta upuru piemiņas diena notiks 2025. gada 27. janvārī un tiks atzīmēta Eiropas nogalināto ebreju memoriālā. Jāuzsver, ka atceres kultūra joprojām ir izaicinājums pat daudzus gadu desmitus pēc nacionālsociālisma notikumiem.
Īpaši laikā, kad atkal pieaug grupu mizantropija un demokrātiskās vērtības tiek pakļautas spiedienam, Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzsver nepieciešamību pēc diferencētas vēstures pārbaudes. Piemiņas zīmēm jābūt ne tikai emocionālām vietām, bet arī atkāpšanās vietām racionālai mācībai un atzīšanai.
Sociālā konfrontācija ar pagātni un bēgļu integrācija sabiedrībā joprojām ir nākamo paaudžu uzdevums. Ilgtspējīga piemiņas kultūra var palīdzēt gūt pieredzi no vēstures un risināt sociālās problēmas.