Krievijas štāba priekšnieks paziņo par sprādzienbīstamu rudens ofensīvu!

Krievijas štāba priekšnieks paziņo par sprādzienbīstamu rudens ofensīvu!

Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ir paziņojis par jaunu rudens ofensīvu Ukrainā. Neskatoties uz starptautiskajiem aicinājumiem uz sarunām, Krievija turpina savu agresijas karu ar mainītiem mērķiem. Ukrainas bruņotie spēki ir guvuši panākumus apstrīdētajos Doņeckas un Dnipropetrovskas reģionos, atgrūžot krievu karaspēku un pat apņemot tos noteiktos apgabalos. Gerasimovs ziņo par nepārtrauktiem uzbrukumiem frontes līnijā, bet tomēr nosaka stratēģiskos uzdevumus nākamajam rudens periodam. Viņš paziņo, ka 99,7 procenti Ukrainas Luhanskas saistības, 79 procenti Doņeckas saistības, 76 procenti Khersona saistību un 74 procenti Zaporizhia saistību ir Krievijas kontrolē. Tomēr šos skaitļus nevar patstāvīgi pārbaudīt.

Krievijas vadība prasa pilnīgu Ukrainas bruņoto spēku atkāpšanos no Doņeckas par bruņojumu, bet prezidents Volodymīrs Selenskis to noraida. Selenskyj uzskata Slowjansk un Kramatorskas par svarīgiem aizsardzības bastioniem, savukārt Krievija draud viņus iekarot. Krievijas delegētais Kirils Dmitrijevs ir apsūdzējis eiropiešus turpmākajā konflikta paplašināšanā, izmantojot nepiepildītas prasības. Tajā pašā laikā Krievija kritizē ES par plānoto karaspēka norīkošanu, lai nodrošinātu iespējamo mieru un runātu pret NATO valstu pārstāvjiem. Eiropas valstis savukārt apsūdz Krieviju taktikā, kuras mērķis ir iegūt laiku jauniem militāriem uzbrukumiem.

Starptautiskas reakcijas un sankcijas

Kanclers Frīdrihs Mercs arī komentēja situāciju un uzsvēra, ka Krievija atteiksies no kara tikai tad, ja tā vairs nespēs to ekonomiski un militāri algu. Viņš uzsver Krievijas agresīvāku pieeju pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un aicina palielināt sankcijas pret valsti, kas 2022. gadā iebruka Ukrainai. Mercs slavē eiropiešu vienotību attiecībā uz konfliktu un redz Vāciju vadošā stāvoklī, lai sasniegtu vienotību par kara un miera jautājumiem.

Tajā pašā laikā ES ir izlēmusi vairākus sankciju pasākumu paketes, kas cita starpā ietver importa un eksporta aizliegumus, kā arī Krievijas banku izslēgšanu no SWIFT sistēmas. Tiek apgalvots, ka jaunākais 16. pasākumu pakete palielina spiedienu uz prezidentu Vladimiru Putinu. Neskatoties uz embargo, Krievija turpina pārdot naftu, ogles un gāzi, galvenokārt Ķīnai un Indijai. Saskaņā ar ziņojumiem, Krievija pagājušajā gadā Eiropai piegādāja tikpat daudz šķidras gāzes nekā jebkad agrāk, tādējādi gūstot ienākumus astoņus miljardu eiro apmērā. Šie papildu fondi vairs neiedziļinās Nacionālajā labklājības fondā, bet tos nekavējoties izmanto militāriem uzlabojumiem.

Ekonomiskā attīstība un izaicinājumi

Ekonomisko situāciju Krievijā veido dažādi faktori. Lai arī Krievijas ekonomika šobrīd pieaug par trim procentiem, tā neatspoguļo iedzīvotāju labklājību. Izdevumi tādās jomās kā sociālās lietas, izglītība un veselība samazinās pieaugošā militārā budžeta dēļ. Prognozes parāda nelielu ekonomisko izaugsmi 1,35 procentos šajā gadā ar stagnējošām vērtībām līdz 2029. gadam. Turklāt uzņēmumiem ir grūti atrast darbaspēku, kas daļēji ir saistīts ar ar karu saistītām izmaiņām.

Cenas pieaugošās un 9,9 procentu inflācija 2025. gada janvārī noved pie saspringtas ekonomiskās situācijas. Finansiāli ietekmē Krievijas iespēju aizdot naudu starptautiskajā tirgū un pastiprināt krīzes situāciju. Šajā kontekstā Ķīnai ir galvenā loma, jo tā tiek nosaukta par galveno Rietumu pusvadītāju un augstās tehnoloģijas apstrādes zonu. Tikmēr joprojām ir maz ticama iespēja atgriezties pie iepriekšējām attiecībām starp Krieviju un Eiropu.