Klimata aizsardzība zem spiediena: cerība uz spēcīgu ministriju zūd!
Augstākie vides speciālisti aicina saglabāt spēcīgu klimata un vides ministriju. Austrijas nākotne ir līdzsvarā.
Klimata aizsardzība zem spiediena: cerība uz spēcīgu ministriju zūd!
Zaļie zinātnieki un vides speciālisti ir dedzīgi apņēmušies turpināt pastāvēt spēcīga klimata un vides ministrija Austrijā. Ņemot vērā draudus, ka šo ministriju varētu izjaukt nākamās valdības iespējamie koalīcijas partneri, pieaug bažas par klimata aizsardzību. Vadošie prāti, piemēram, 2005. gada Gada zinātniece Helga Krompa-Kolba un 2022. gada Gada zinātnieks Francs Esls brīdina, ka līdz šim panāktais klimata politikas progress ir apdraudēts. Vides organizācijas, piemēram, Greenpeace, īpaši kritiski vērtē pašreizējos politiskos signālus, kas liecina, ka vides politikas jautājumi varētu tikt nobīdīti otrajā plānā par labu citām ministrijām, piemēram, šodien.plkst ziņots.
Satraucošā pārskatā Greenpeace kritizē faktu, ka Vides ministrija laikā no 2000. līdz 2019. gadam faktiski darbojās kā Zemkopības ministrijas “pielikums”, kam bija postošas sekas uz vides līdzsvaru. Šajā laikā klimatam kaitīgās emisijas strauji pieauga, neveicot nekādus izšķirošus pasākumus to samazināšanai. Ja ministrija atkal tiks likvidēta vai integrēta citā departamentā, Austrija varētu krietni nesasniegt savus klimata mērķus, uzskata Greenpeace pārstāvis Sebastians Teisings-Matei. Spilgts piemērs tam, kā var panākt pārmaiņas uz labo pusi, ir Berlīnes domnīcas pētījums, kurā Greenpeace uzdevumā tika pārbaudīts, cik daudz CO2 varētu ietaupīt, ja vairāk cilvēku strādātu no mājām. pressportal.greenpeace.de uzzināju. Šis pētījums parāda, ka, ja 40 procenti darbinieku divas dienas nedēļā strādā no mājām, katru gadu varētu izvairīties no 5,4 miljoniem tonnu CO2.
Pandēmijas laikā pieaugot mājasdarbam, darba pasaule ir būtiski mainījusies. Greenpeace aicina federālo valdību aktīvi veicināt šo tendenci, lai gan atvieglotu slogu uz vidi, gan uzlabotu darbinieku dzīves kvalitāti. Skaidrs aicinājums politisko lēmumu pieņēmējiem sarunās ne tikai ņemt vērā klimata, dabas un vides jautājumus, bet uzskatīt tos par galvenajām prioritātēm.