Krīzes sarunas Stambulā: miers starp Izraēlu un Hamas ir redzams?

Krīzes sarunas Stambulā: miers starp Izraēlu un Hamas ir redzams?

2025. gada 4. novembrī vairākas musulmaņu valstis kopīgi aicināja ievērot pamieru starp Izraēlu un Hamas. Šāds pieprasījums tika izteikts ārlietu ministru sanāksmē Stambulā, kurā cita starpā piedalījās Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Indonēzija, Katara, Pakistāna, Saūda Arābija un Jordānija. Ēģipte nevarēja ierasties uz sanāksmi citu saistību dēļ. Šajā kontekstā Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans uzsvēra nepieciešamību spert soļus ceļā uz divu valstu risinājumu, lai panāktu ilgstošu mieru reģionā.

Divu valstu risinājums, kas paredz Izraēlas un Palestīnas valsts mierīgu līdzāspastāvēšanu, tiek apspriests gadu desmitiem. Pagaidām gan nav panākts konkrēts progress ASV prezidenta Donalda Trampa prezentētā miera plāna īstenošanā. Otrajā posmā tas cita starpā paredz Hamas atbruņošanu un tā izslēgšanu no politiskās līdzdalības Gazas joslā. Turklāt Gazas joslas stabilizēšanai paredzēts izveidot starptautiskus miera uzturēšanas spēkus. Tomēr šo spēku izvietošanai būtu nepieciešams ANO Drošības padomes mandāts.

Turkiye un Hamas loma

Fidans arī ziņoja, ka Hamas ir gatavs nodot Gazas joslas pārvaldību Palestīnas komitejai. Šī informācija izceļ politisko dinamiku un turpmāko sarunu iespējas. Turcija vēsturiski ir nostiprinājusies kā galvenais vidutājs reģionā, un tai ir izšķiroša loma pašreizējā pamiera, kas stājās spēkā 10.oktobrī, starpniecībā.

Neskatoties uz šiem diplomātiskajiem centieniem, pastāv nopietnas bažas par drošību. Izraēla nesen veica uzbrukumu Gazas dienvidos, nogalinot divus cilvēkus. Izraēlas armija šo uzbrukumu pamatoja, apgalvojot, ka palestīnieši radīja draudus un ir pārkāpuši "dzelteno līniju". Šīs eskalācijas met ēnu pār centieniem panākt ilgstošu mieru.

Miera centienu vēsturiskais konteksts

Konfliktam starp Izraēlu un palestīniešiem ir gara un sarežģīta vēsture, ko raksturo dažādas miera iniciatīvas un diplomātiskie centieni, kā arī neskaitāmas neveiksmes. Rokasspiediens starp Jičaku Rabinu un Jasiru Arafatu 1993. gada 13. septembrī ir simbolisks datums miera procesā Tuvajos Austrumos. Kopš tā laika ir notikušas dažādas sarunas, tostarp ceļvedis divu valstu risinājumam un iniciatīvas ekonomiskās sadarbības veicināšanai starp izraēliešiem un palestīniešiem.

Tomēr konflikts joprojām nav atrisināts, un nopietni sarežģījumi, piemēram, politiskā šķelšanās palestīniešu vadībā un Izraēlas apmetņu skaita palielināšanās Rietumkrastā, sarežģī miera centienus. Kritiķi apgalvo, ka termins "miera process" bieži vien paliek tikai politisks sauklis bez būtiska progresa.