Briesmas! Tas ir veids, kā jūs atpazīstat krāpnieciskus ieguldījumus DeepFake!
Finanšu ministrija: DeepFake Technology veicina mēģinājumus krāpt finanšu nozarē. Aizsargājiet sevi!

Briesmas! Tas ir veids, kā jūs atpazīstat krāpnieciskus ieguldījumus DeepFake!
Dažos pēdējos mēnešos daudzi krāpšanas mēģinājumi ir pieņēmuši satraucošas proporcijas, tostarp izdomātas ieguldījumu iespējas ar nereāliem solījumiem. Īpaši sarežģīts krāpšanas mēģinājums, kas sola iespējamos garantētos ienākumus 20 000 eiro apmērā, ir apgrozībā. Ir svarīgi atzīmēt, ka tiek iesaistīta pat Finanšu tirgus uzraudzības viltotas licences, kā arī domājamā koordinācija ar Finanšu ministriju un Austrijas Nacionālo banku (OENB). Pati Finanšu ministrija ir mudinājusi un uzsvērusi, ka ne tā, ne ievērojamās institūcijas, piemēram, federālais prezidents Aleksandrs Van Der Bellens, reklamē apšaubāmus projektus. Turklāt varas iestādes lūdz pilsoņus nepublicēt personas datus, piemēram, paroles vai kredītkaršu informāciju, jo šī ir krāpnieciska taktika, lai iegūtu privātu informāciju.
Dziļas viltus tehnoloģijas izmantošanai ir izšķiroša loma krāpnieku metodoloģijā. Dziļi viltojumi ir mākslīgi ģenerēti attēla, audio vai video ieraksti, kas ir manipulēti, lai tie būtu maldinoši reāli. Krāpnieki izmanto šo tehnoloģiju, lai izplatītu nepatiesu informāciju vai iegūtu potenciālo upuru uzticību. Finanšu ministrs Markuss Marterbauers (SPö) uzsver nepieciešamību savlaicīgi atpazīt krāpnieciskas aktivitātes un attiecīgi rīkoties. Viņa kolēģis, finanšu sekretāre Barbara Eibinger-Miedl (ÖVP), arī brīdina par viltus vietņu riskiem, kas piesaista ar nereālu peļņas solījumu.
Krāpšanas eksperimenti pārmaiņās
Krāpšanas mēģinājumu pieaugums tagad tieši ietekmē arī pašas finanšu iestādes. Saskaņā ar Signicat pētījumu ar nosaukumu "Cīņa pret AI-Drive identitāti", DeepFake krāpšanas mēģinājumu skaits pēdējos trīs gados ir palielinājies par ievērojamiem 2137 %. Par to liecina arī vairāk nekā 1200 intervēto finanšu un maksājumu nozares paziņojumi par vairāk nekā 1200 lēmumu pieņēmējiem. Šis palielinātais skaits padara DeepFake tehnoloģiju par vienu no trim visizplatītākajiem identitātes krāpšanas veidiem Eiropas finanšu sektorā.
Visizplatītākie krāpšanas veidi finanšu sektorā ir kontu pārņemšana, kam seko krāpšanās ar karšu maksājumiem un pikšķerēšana. Dziļo viltojumu izmantošanu tagad var atrast 42,5 % no visiem pārbaudītajiem krāpšanas mēģinājumiem, savukārt pirms trim gadiem šī proporcija bija tikai 0,1 %. Šī attīstība parāda, ka krāpnieki izmanto arvien rafinētas tehnoloģijas, lai sasniegtu savus mērķus un jo īpaši uzrunātu jaunākos cilvēkus sociālajos medijos un citās platformās.
Steidzama vajadzība pēc darbības
Steidzamība ieviest piemērotus drošības pasākumus kļūst arvien skaidrāka. Signicat ziņojums mudina finanšu iestādes pārdomāt savas kiberdrošības stratēģijas un attīstīt uzlabotas identifikācijas sistēmas, kas apvieno AI un biometriju. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, tikai 22 % finanšu iestāžu šobrīd ir ieviesuši šādus AI balstītus rīkus krāpšanas novēršanai. Mūsdienu pasaulē ir svarīgi, lai uzņēmumi nepārtraukti pārbaudītu un pielāgotu savus drošības standartus.
Rezumējot, var teikt, ka finanšu sektora digitalizācija sniedz daudz priekšrocību, bet tajā pašā laikā ir arī jaunas briesmas. DeepFake tehnoloģijas un izsmalcināto krāpšanas pieeju kombinācijai nepieciešama palielināta modrība un savlaicīgi pasākumi gan no institūcijām, gan no patērētājiem.