Asiņains sprādziens piektdienas lūgšanā: astoņi gājuši bojā Homsas mošejā!

Asiņains sprādziens piektdienas lūgšanā: astoņi gājuši bojā Homsas mošejā!

Imam Ali bin Abi Talib mošejā Homsā, Sīrijā 2025. gada 26. decembrī notika postošs sprādziens, kurā gāja bojā vismaz 8 cilvēki un vēl 18 tika ievainoti. Uzbrukums notika piektdienas lūgšanu laikā, un to izraisīja mošejā paslēpta sprādzienbīstama ierīce. Pagaidām neviens grupējums nav uzņēmies atbildību par uzbrukumu, vēsta ziņu aģentūra SANA. Šis incidents iezīmē pirmo mērķtiecīgo uzbrukumu mošejai kopš Bašara al Asada gāšanas 2024. gada decembrī, vēl vairāk saasinot jau tā saspringto situāciju konfliktu plosītajā reģionā. Mošeju galvenokārt apmeklē alavītu minoritāte, kurā ietilpst arī Asads.

Homsa, viena no Sīrijas lielākajām pilsētām, atrodas aptuveni 90 minūšu brauciena attālumā uz ziemeļiem no Damaskas. Kopš Asada krišanas reģionā ir bijuši atkārtoti vardarbības uzliesmojumi pret minoritātēm, no kuriem daži ir gājuši bojā simtiem. Šī eskalācija notiek saistībā ar notiekošo masu slepkavību vilni, kas galvenokārt vērstas uz alavītu civiliedzīvotājiem. 2025. gadā notika virkne atriebības akciju pret šo minoritāti, un līdz 2025. gada februāra beigām sektantu slepkavībās jau tika nogalināts 151 cilvēks.

Eskalējošs konflikts

Vardarbīgie incidenti, kas notikuši kopš 2025. gada pavasara, ietver ārpustiesas slepkavības, slaktiņus un mērķtiecīgus uzbrukumus alavītu civiliedzīvotājiem Latakijas, Tartusas, Hamas un Homsas provincēs. 2025. gada martā valdību atbalstošie kaujinieki bija nogalinājuši vairāk nekā 1000 alavītu, kas vēl vairāk pastiprināja bažas šajā kopienā. Tiek ziņots, ka drošības situāciju reģionā ietekmē arī islāmistu kaujinieki, piemēram, Levantes atbrīvošanas alianse, kuru vada Abu Muhameds al Džulāni.

Islāmistu grupējums ir ne tikai ieguvis varu, bet arī ziņojis par uzbrukumiem drošības spēkiem no bijušās Asada valdības rindām, kas izraisīja vairāk nāves gadījumu. Šie militārie konflikti uzsver trauslos apstākļus Sīrijā, kur politiskās pārejas process līdz šim nav izdevies, neskatoties uz starptautiskajām prasībām. Arvien vairāk alavītu ģimeņu ir spiestas pamest savas dzimtās pilsētas, savukārt tūkstošiem dzīvo pastāvīgās bailēs no vajāšanas.

Drošība un izredzes

Drošības situācija ir postoša, un Sīrijas iedzīvotāji jūtas arvien vairāk apdraudēti. Ziņojumi liecina, ka vardarbības palielināšanās ietekmē ne tikai alavītus, bet arī citas minoritātes, piemēram, drūzus un kristiešus. Druzu kopienas ir izveidojušas bruņotas kaujinieku vienības, lai aizsargātu sevi, taču ir arī izrādījušas interesi sadarboties ar jauno pagaidu valdību. Saistībā ar situācijas pasliktināšanos Apvienoto Nāciju Organizācija ir vairākkārt aicinājusi izmeklēt vardarbību pret civiliedzīvotājiem.

Šīs krīzes situācijā ANO Drošības padome norāda, ka par iespējamajiem slaktiņiem atbildīgie ir jāsauc pie atbildības. Tomēr pašlaik Sīrijā valda liela neuzticēšanās starp dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām. Izaicinājumi ir milzīgi, jo alavītu kopiena joprojām ir pakļauta spiedienam un ilgstoša miera iespēja reģionā kļūst attāla.

Nesenie incidenti, tostarp uzbrukums Homsā, liecina par vajadzību pēc visaptverošas un godīgas atbildes, lai stabilizētu situāciju Sīrijā, lai aizsargātu civiliedzīvotājus no turpmākiem uzbrukumiem.