Nāvējoša aļģu ziedēšana: 350 ziloņi Botsvānā nomira no toksiskā ūdens!

Nāvējoša aļģu ziedēšana: 350 ziloņi Botsvānā nomira no toksiskā ūdens!

Šoks Botsvānā: vairāk nekā 350 ziloņu nomira no indīgām ūdens bedrēm! Tagad tiek atklāts dramatisks noslēpums par masveida izmiršanas cēloni.

2020. gadā notika neiedomājamais: vairāk nekā 350 majestātisku ziloņu Botsvānā kļuva par upuriem noslēpumainai nāvei. Tagad zinātnieki ir atklājuši šokējošo patiesību – nāvējošu ūdenstilpju kokteili, kas piesārņots ar zilaļģēm, kas izdalīja bīstamus cianotoksīnus!

Šausminošās detaļas tika atklātas visaptverošā izmeklēšanā. Londonas King's College pētnieki atklāja, ka Okavango deltā aptuveni 20 ūdensurbumi, kas aizņem apmēram 6000 kvadrātkilometrus, bija piesārņoti. Šīs dzirdināšanas bedres bija ziloņu pēdējā cerība, taču tās pārvērtās par nāvējošiem slazdiem!

Kas ir zilaļģes un cik tās ir bīstamas?

Zilaļģes, ko bieži sauc par zilaļģēm, ne vienmēr ir toksiskas, taču dažas sugas var izraisīt nāvējošu aļģu ziedēšanu stāvošā ūdenī. Tieši šīs bīstamās aļģes tika atklātas pētījumā. Ziloņi, kas pazīstami kā Loxodonta africana, nomira 2020. gada maijā un jūnijā pēc dzeršanas no piesārņotajām ūdenstilpnēm.

"Cianotoksīnu veidošanās ir atkarīga no noteiktiem vides faktoriem, piemēram, pēkšņas temperatūras paaugstināšanās vai barības vielu pārpalikuma," skaidro pētījuma vadītājs Davide Lomeo. Šie toksiskie apstākļi izraisīja postošu masveida izmiršanas notikumu!

Pirmās šausmu pazīmes ar aerofotogrāfiju atklāja organizācija Ziloņi bez robežām. 2020. gada pirmajos mēnešos Ngamilendas apgabalā tika pamanīti daudzi ziloņu līķi. Kopumā tika dokumentēts 161 līķis un 222 kaulu atradumi - nepārprotama pēkšņa un katastrofāla notikuma pazīme!

Kā tika noteikts nāves cēlonis?

Pirms pētnieki varēja apstiprināt toksiskas aļģes kā nāves cēloni, viņiem bija jāizslēdz citi iespējamie cēloņi. Lai gan reģions tiek uzskatīts par zināmu malumedniecības vietu, līķi tika atrasti ar neskartiem ilkņiem – tas liecina, ka malumedniecība nav saistīta.

Pētnieki analizēja arī citas teorijas, piemēram, vīrusu vai baktēriju slimības, bet izslēdza tās klīnisko pazīmju trūkuma dēļ. Liemeņu izplatība liecināja par konkrētiem vietējiem faktoriem, kas izraisīja masveida izmiršanu. Satelītu attēli tika izmantoti arī, lai izmērītu attālumu, ko ziloņi nogājuši pēc dzeršanas – vidēji 16,5 kilometrus. Daudzi nomira tikai dažas dienas vēlāk!

"Citu lielo zīdītāju toksikoloģiskie laika grafiki atbilst mūsu novērotajām 88 stundām," sacīja Lomeo. Vairāki pierādījumi, ka ūdens caurumi bija ļaunuma avots.

Bet, neskatoties uz šiem atklājumiem, zināma nenoteiktība joprojām pastāv. Nav iespējams precīzi izmērīt katra ūdens cauruma toksicitāti no gaisa, un joprojām nav skaidrs, vai ziloņi dzēra no vairākiem ūdens caurumiem. "Ir ļoti iespējams, ka viņi pirms nāves dzēra no vairākām peļķēm," paskaidrots pētījumā.

Joprojām nav zināmi arī precīzi apstākļi, kas izraisīja šādu letālu toksicitāti. "Mēs zinām, ka daži zilaļģu veidi, visticamāk, ražos cianotoksīnus, taču precīzi mehānismi vēl nav pilnībā izprasti," saka Lomeo.

Botsvānas valdība ir oficiāli atzinusi masveida izmiršanas cēloni kā vides saindēšanos ar zilaļģu toksīniem. Bet paliek jautājums: vai šāda katastrofa varētu atkārtoties?

"Masveida izmiršana ir iespējama jebkurā sausā sistēmā, kur dzīvnieki paļaujas uz stāvošu ūdeni," brīdina Džordžs Vitemjers, uzvedības ekologs. Briesmas var skart ne tikai ziloņus, bet arī citus dzīvniekus!