Izraēla draud Irānai ar tās līdera nogalināšanu – iespējamās sekas

Izraēla draud Irānai ar tās līdera nogalināšanu – iespējamās sekas

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju pievienoties Izraēlas uzbrukumam Irānai, pieaug jautājumi, vai šāda iejaukšanās varētu izraisīt režīma maiņu Teherānā. Šāds iznākums var sašķelt valsti un raidīt triecienviļņus visā reģionā. Eksperti brīdina, ka Irāna, kuru raksturo ilgstošas ​​separātistu kustības, kas cīnās par varu un neatkarību, var saskarties ar iekšēju sadrumstalotību un haosu, ja valdība krīt.

Spriedze Irānā un ASV reakcija

Pēc ziņām par viņa noraidīšanu Izraēlas plānam nogalināt ajatolla Ali Hamenei Tramps šonedēļ paziņoja, ka Irānas augstākais vadītājs ir "viegls mērķis".

“Mēs precīzi zinām, kur slēpjas tā sauktais “augstākais vadītājs”, Tramps otrdien rakstīja ierakstā Truth Social. "Viņš ir viegls mērķis, taču tur ir drošībā - mēs nekādā gadījumā nevaram viņu izvest (nevis nogalināt!), vismaz ne tagad."

Režīma maiņas riski

Arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu neizslēdza iespēju vērsties pie Hamenei, sakot, ka augstākā līdera nāve "neeskalēs konfliktu, bet gan to izbeigs". Ceturtdien aizsardzības ministrs Izraēls Kats sacīja, ka Hamenei nevajadzētu "turpināt pastāvēt" pēc tam, kad Irānas raķete trāpīja slimnīcai Izraēlā.

Irāna ir nācija ar vairāk nekā 90 miljoniem cilvēku, un tai ir viena no vecākajām nepārtrauktajām kultūrām pasaulē. Neskatoties uz daudzveidīgo etnisko un reliģisko grupu populāciju, kas dažādos laikos ir meklējušas autonomiju, Islāma Republika ir saglabājusi savas robežas lielākoties stabilas aptuveni 100 gadus.

Izraēlas un ASV amatpersonu komentāri izraisījuši spekulācijas par to, kā Irāna varētu izskatīties, ja Hamenei tiktu nogalināts. Eksperti brīdina, ka valsti var sagaidīt dažādi scenāriji, tostarp lietusgāzes vai pat pilsoņu karš.

Režīma maiņas sekas

86 gadus vecais garīdznieks ir valdījis Irānu kā savu augstāko varu vairāk nekā 35 gadus, nākot pie varas desmit gadus pēc 1979. gada islāma revolūcijas, kas gāza ASV atbalstīto monarhu. Gadu gaitā viņš ir nostiprinājis varu un valdījis ar smagu roku saskaņā ar stingru islāma likumdošanu. Viņš ir apspiedis protestu vilni pēc viļņa, pieprasot sociālās brīvības, un paplašinājis Irānas darbības jomu tālu aiz tās robežām, izmantojot pilnvaroto kaujinieku tīklu.

Nav skaidrs, vai Hamenei mirs un kas varētu viņu aizstāt. Augstāko vadītāju uz mūžu ievēl ekspertu asambleja, kurā ir 88 locekļi, un viņš nenosauc oficiālu pēcteci. Nav skaidrs, kurš varētu kļūt par Hameneja pēcteci, taču process varētu piesaistīt separātistu grupas, kuras jau sen ir izjutušas antipātijas pret Islāma Republiku.

Izraēla jau ir nogalinājusi vairākas svarīgas Irānas militārpersonas, un eksperti saka, ka režīms šobrīd ir vājākais. Vašingtonas Kvinsija institūta viceprezidente Trita Parsi sacīja, ka režīma maiņa prasīs Izraēlai vai ASV padomāt par personu, kas aizstātu Hameneju un nosūtītu karaspēku uz valsti.

Reza Pahlavi loma

Persona, ko Izraēla, visticamāk, dotu priekšroku, ir Reza Pahlavi, ASV dzīvojošais gāztā Irānas monarha dēls, kurš tika gāzts no troņa 1979. gadā. Pahlavi ir atbalstījis Izraēlas rīcību, izpelnoties viņu uzslavas no dažiem Irānas diasporas pārstāvjiem, kā arī apsūdzības par nodevību no daudziem citiem. "Drīz Teherānā," Izraēlas diasporas lietu ministrs Amichai Chikli piektdien publicēja X, kopīgojot attēlu, kurā viņš paspiež roku ar smaidošu Pahlavi. Pahlavi sacīja BBC News, ka Izraēlas konflikts ar Irānu ir iespēja gāzt Irānas režīmu.

Stabilitāte un haosa risks

Ja augstākais vadītājs tiks nogalināts un Aizbildņu padome aizkavēsies ar pēcteča nosaukšanu, nestabilitātes risks var palielināties, brīdina eksperti. Iespējamās Khamenei nogalināšanas sekas varētu būt režīma pilnīgs sabrukums. Parsi norādīja: "Režīma sabrukums nozīmē valsts sagraušanu un ļaut izvērsties sekojošajam haosam."

Ja Irānas režīms krīt, varētu sekot vairāki scenāriji, kas nenāktu par labu ne ASV, ne kaimiņvalstīm. Teherānas Universitātes starptautisko attiecību asociētais profesors Hameds Musavi brīdināja, ka militārās iejaukšanās "reti noved pie demokratizācijas". "Skatiet Irākas un Afganistānas piemēru... Abas valstis ir bijušas nestabilas daudzus gadus," sacīja Musavi, piebilstot, ka Irāna ir "pat sarežģītāka" nekā šīs valstis.

Ietekme uz etniskajām grupām Irānā

Irānā ir daudzveidīgs iedzīvotāju skaits, tostarp persieši, azerbaidžāņi, arābi, belučas un kurdi. Khamenei gadu desmitiem ilgās valdīšanas laikā Islāma Republika lielākoties ir mēģinājusi kontrolēt civilos un etniskos nemierus, neskatoties uz dažu grupu pāridarījumu. Minoritātes saskārās ar diskrimināciju saistībā ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, piemērotam mājoklim un politiskajam amatam, pagājušajā gadā ziņoja Amnesty International.

Azerbaidžāņi veido aptuveni 16% no kopējā Irānas iedzīvotāju skaita un ir lielākā un visvairāk integrētā minoritāte Islāma Republikā, bet tomēr ir piedzīvojuši nevienlīdzību. Arābi, kuru iedzīvotāju skaits ir līdz 4 miljoniem, arī gadu gaitā ir saskārušies ar marginalizāciju. Baloch, cilšu grupa, kas runā beluču valodā, veido gandrīz 5 miljonus Irānas iedzīvotāju. Pārsvarā sunnītu grupējums izplatās kaimiņos Pakistānā un Afganistānā, palielinot iespēju, ka separātistu konflikti varētu pārņemt robežas.

Vēl viena etniskā grupa ir kurdi, kas veido aptuveni 10% Irānas iedzīvotāju un dzīvo galvenokārt pie robežas ar Irāku un Turkiju. Viņi saskaras ar dziļi iesakņojušos diskrimināciju, ziņoja Amnesty. Kurdu sacelšanās Irānā radītu lielas bažas arī kaimiņvalstīm Irākai un Turkijai, kurās abās ir lielas kurdu minoritātes, kas vēlas neatkarību. Ja Irānas režīms krīt, "būtu sagaidāms atbalsts etniskajām separātistu grupām no izraēliešiem un, iespējams, no ASV," komentēja Parsi, brīdinot par situāciju, kurā valsts paliekas tiks iznīcinātas cīņā pret separātistiem.

Nevardarbīgās iniciatīvas demokrātijai izpilddirektors Fatemehs Haghighatjoo un bijušais Irānas likumdevējs, kurš iebilst pret pašreizējo režīmu, pauda bažas, ka Irāna varētu nonākt pilsoniskā konfliktā, ja pašreizējais noteikums kristos. "Es vēlos atbrīvot sevi no šī režīma. Es esmu opozīcija," viņa sacīja CNN. "Manas lielākās bažas rada... Es redzu pilsoņu kara pazīmes."