Izraēla draud Irānai ar galvas nogalināšanu - iespējamām sekām

Izraēla draud Irānai ar galvas nogalināšanu - iespējamām sekām

Kamēr ASV prezidents Donalds Trumps domā par pievienošanos Irānas Izraēlas uzbrukumam, rodas arvien vairāk jautājumu par to, vai šāda iejaukšanās varētu izraisīt režīma maiņu Teherānā. Šāda izlaide rada risku sadalīt valsti un nosūtīt šoka viļņus pa reģionu. Eksperti brīdina, ka Irānai, kurai raksturīgas ilgstošas ​​separātistu kustības, ka cīņa par varu un neatkarību varētu saskarties ar iekšēju sadrumstalotību un haosu, ja valdība nokrīt.

Saspīlējums Irānā un ASV reakcija

Pēc ziņošanas par Izraēlas plāna noraidīšanu nogalināt ajatolla Ali Khamenei, Trump šonedēļ paskaidroja, ka augstākais ceļvedis Irāni ir "viegls mērķis".

"Mēs precīzi zinām, kur slēpjas tik dēvētais“ labākais līderis ”,” Trump otrdien rakstīja ieguldījumā Patiesības sociālajā jomā. "Viņš ir viegls mērķis, bet tur drošs - mēs to neizslēdzam (nenogalināsim!) Nekādā gadījumā, vismaz ne tagad."

Režīma maiņas riski

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu arī neizslēdza Khamenei un pauda, ​​ka augstākā rokasgrāmatas nāve "neizskalīs konfliktu, bet beigsies". Ceturtdien Aizsardzības ministrs Izraēla Katzs sacīja, ka Khamenei nevajadzētu "turpināt" pēc tam, kad Irānas raķete ir tikusies ar slimnīcu Izraēlā.

Irāna ir tauta ar vairāk nekā 90 miljoniem cilvēku, un tai ir viena no vecākajām nepārtrauktajām kultūrām pasaulē. Neskatoties uz daudzveidīgu etnisko un reliģisko grupu populāciju, kuri ir meklējuši autonomiju dažādos laikos, Islāma Republika ir saglabājusi savas robežas lielākoties stabilās apmēram 100 gadus.

Izraēlas un ASV amatpersonu komentāri ir izraisījuši spekulācijas par to, kā varētu izskatīties Irāna, kad tiek nogalināts Khameni. Eksperti brīdina, ka valsti varētu saskarties ar vairākiem scenārijiem, ieskaitot gružus vai pat pilsoņu karu.

Režīma maiņas sekas

86 gadus vecais garīdznieks vairāk nekā 35 gadus ir valdījis Irānu kā augstāko autoritāti un desmit gadus ieradās pie varas pēc islāma revolūcijas 1979. gadā, kas nokrita par monarhu, kuru atbalstīja Amerikas Savienotās Valstis. Gadu gaitā viņš ir nostiprinājis varu un valdījis ar cietu roku saskaņā ar stingriem islāma tiesību aktiem. Viņš ir nomākts protestu viļņu vilnis, kas prasīja sociālās brīvības un paplašināja Irānas sasniedzamību, kas tālu pārsniedz tās robežas ar reprezentatīvu kaujinieku tīklu.

Vai Khamenei mirst un kas to varētu aizstāt, nav skaidrs. Dzīvībai labāko ceļvedi izvēlas 88 dalībnieki, un tas nedod oficiālu pēcteci. Nav skaidrs, kurš varētu gūt panākumus Khamenei, bet šis process varētu piesaistīt separātistu grupas, kurām jau sen nepatīk Islāma Republika.

Izraēla jau ir nogalinājusi vairākus galvenos cilvēkus Irānas militārajā jomā, un eksperti saka, ka režīms tagad ir vājākais. Trita Parsi, Quincy institūta viceprezidente Vašingtonā, D. C., sacīja, ka režīma maiņai būs nepieciešams, lai Izraēla vai ASV būtu prātā kāds cilvēks, lai aizstātu Khameni un nosūtītu karaspēku valstī.

Reza Pahlavi

Skaitlis, ka Izraēla, iespējams, dotu priekšroku, ir IS Reza Pahlavi, deponētā Irānas monarha dēls, kurš bija nomākts Amerikas Savienotajās Valstīs, kurš tika atcelts 1979. gadā. Pahlavi ir atbalstījis Izraēlas pasākumus, kas viņu slavēja no dažiem Irānas diasporā, bet arī apsūdzības par daudziem citiem. "Drīz Teherānā", Izraēlas diasporas lietu ministrs Amichai Chikli ievietoja X un publicēja attēlu, uz kura viņš paspiež roku ar smaidošu Pahlavi. Pahlavi sacīja BBC News, ka Izraēlas konflikts ar Irānu ir iespēja gāzt Irānas režīmu.

stabilitāte un haosa risks

Ja tiek nogalināts augstākais ceļvedis un Guardian padome aizkavē pēcteces iecelšanu, nestabilitātes risks varētu palielināties, brīdina eksperti. Khameneis nogalināšanas iespējamās sekas varētu būt kopējais režīma sabrukums. Parsi norādīja: "Režīma sabrukums nozīmē valsts pazemināšanu un sekojošo haosu."

Ja Irānas režīms ietilpst, varētu sekot vairāki scenāriji, kas nebūtu ASV vai kaimiņvalstu priekšrocība. Hameds Mousavi, Teherānas universitātes starptautisko attiecību ārkārtas profesors, brīdināja, ka militārās iejaukšanās "reti noved pie demokratizācijas". "Skatīt Irākas un Afganistānas piemēru ... abas valstis daudzus gadus ir bijušas nestabilas," sacīja Mousavi un piebilda, ka Irāna ir "vēl sarežģītāka" nekā šīs tautas.

Ietekme uz etniskajām grupām Irānā

Irānā ir daudzveidīgs iedzīvotāju skaits, ieskaitot Perser, Azerbaidžānas, Arābu, Balohu un kurdu. Khamenisa valdīšanas gadu desmitos Islāma Republika lielā mērā ir mēģinājusi kontrolēt civilos un etniskos nemierus, neskatoties uz to, ka dažas grupas ir piedzīvojušas. Minoritātes tika diskriminētas piekļuvei izglītībai, nodarbinātībai, atbilstošai dzīves telpai un politiskajiem birojiem, kā pagājušajā gadā ziņoja Amnesty International.

Azerbaidžānas veido apmēram 16 % no visiem Irānas iedzīvotājiem un ir daļa no lielākās un vislabāk integrētās minoritātes Islāma Republikā, bet tomēr ir pieredzējušas nevienlīdzību. Arābi, kas skaitās līdz 4 miljoniem cilvēku, gadu gaitā ietekmēja arī atstumtība. Baloch, cilšu grupa, kas runā Balochi valodā, veido gandrīz 5 miljonus Irānas iedzīvotāju. Pārsvarā sunnītu grupa attiecas uz kaimiņos esošo Pakistānu un Afganistānu, kurā ir iespēja, ka separātistu konflikti izplūst pāri robežām.

Vēl viena etniskā grupa ir kurdi, kas veido apmēram 10 % no Irānas iedzīvotājiem un galvenokārt apmetas uz Irākas un Türkiye robežām. Viņi ir pakļauti dziļi sakņainai diskriminācijai, kā ziņo amnestija. Kurdu sacelšanās Irānā būtu arī lielas bažas par kaimiņiem Irāku un Türkiye, kurām abiem ir lielas kurdu minoritātes ar neatkarības veikšanu. Ja Irānas režīms ietilpst, "ar atbalstu izraēliešu un, iespējams, Amerikas Savienotajām Valstīm", komentēja Parsi un brīdināja par valsti, kurā valsts mirstīgās atliekas tiks berzētas cīņā pret separātistiem.

Fatemeh Haghighatjoo, nevardarbīgas demokrātijas iniciatīvas rīkotājdirektors, un bijušie Irānas deputāti, kuri noraida pašreizējo režīmu, pauda bailes, ka Irāna varētu ieslīdēt pilsoņu konfliktā, ja pašreizējais noteikums kritīs. "Es gribu atbrīvoties no šī režīma. Es esmu opozīcija," viņa sacīja intervijā CNN. "Manas lielākās rūpes ir ... Es redzu pilsoņu kara pazīmes."