Sji un Putins izrāda vienotību Izraēlas un Irānas konfliktā, vēstījums Trampam

Sji un Putins izrāda vienotību Izraēlas un Irānas konfliktā, vēstījums Trampam

Nesenā telefona sarunā Ķīnas un Krievijas līderi Sji Dzjiņpins un Vladimirs Putins pozicionēja sevi kā saprāta balsis un aicināja deeskalēt konfliktu, kurā prezidents Donalds Tramps ir teicis, ka ASV varētu vēlēties iejaukties. Šī dinamika parāda, kā Pekina un Maskava sevi piedāvā kā alternatīvu ASV vardarbībai.

Ķīnas un Krievijas pozicionēšana

Tā kā Tramps apsver iespējamu ASV militāro līdzdalību uzbrukumā Irānai, Pekina un Maskava saskata iespēju pozicionēt sevi kā ASV varas līdziniekus. Putins un Sji savā sarunā asi kritizēja Izraēlas rīcību un raksturoja to kā ANO Statūtu un citu starptautisko tiesību normu pārkāpumu. Tomēr lielā problēma joprojām ir tā, ka pati Krievija pārkāpj likumu starptautiski, kā to pierādīja Ukrainas konflikts.

Ķīnas ierobežošanas politika

Sji Dzjiņpina komentāri par aicinājumu bija izsvērtāki, tieši nenosodot Izraēlu, kas ir pretstats viņa ārlietu ministra pieejai sarunā ar Irānas ārlietu ministru. Tā vietā Ķīnas līderis aicināja visas konfliktā iesaistītās puses, īpaši Izraēlu, nekavējoties panākt pamieru, lai izvairītos no turpmākas eskalācijas un reģionālām sekām.

ASV loma Tuvajos Austrumos

Ķīna jau sen ir kritizējusi ASV kā nestabilitātes un spriedzes avotu Tuvajos Austrumos. Daži ķīniešu zinātnieki izmanto pašreizējo krīzi Irānā, lai atbalstītu šo viedokli. Šanhajas Starptautisko studiju universitātes Tuvo Austrumu eksperts Liu Džunmins sacīja, ka Trampa otrā termiņa radītās neskaidrības veicināja pašreizējo eskalāciju. Viņš apgalvoja, ka Tramps ir nopietni iedragājis ASV Tuvo Austrumu politikas autoritāti un uzticamību.

Jauna militāra iejaukšanās?

Daži ķīniešu komentētāji ir atzīmējuši, ka Tramps ir uz sliekšņa, lai ASV ievilktu dziļāk jaunā tā dēvētajā “mūžīgajā karā” Tuvajos Austrumos. Neskatoties uz to, ka viņš sākotnēji koncentrējās uz Ķīnas ierobežošanu Indo-Klusā okeāna reģionā, viņš joprojām saskaras ar konfliktiem Ukrainā un Gazā.

Ķīnas intereses Irānā

Pekina nav ieinteresēta plaša mēroga karā pret Irānu, jo tas var apdraudēt režīmu. Irāna ajatollas Ali Hameneja vadībā ir kļuvusi par Tuvo Austrumu lielvaru, spēlējot izšķirošu lomu kā pretsvaru ASV dominējošajam stāvoklim. Ķīna arī strādā, lai paplašinātu diplomātiskos un ekonomiskos sakarus ar šo reģionu.

Ķīnas diplomātiskā stratēģija

Ķīna jau iepriekš ir stingri atbalstījusi Irānu, jo īpaši ar pastāvīgu naftas importu un tās nostāju ANO Drošības padomē. Abas valstis ir arī izveidojušas stratēģiskas saites, veicot kopīgas jūras spēku mācības ar Krieviju un uzņemot Irānu Šanhajas sadarbības organizācijā un BRICS, lai apstrīdētu ASV vadīto pasaules kārtību.

Ķīnas starpniecības prasības

Tāpat kā Krievija, arī Ķīna ir piedāvājusi sevi kā potenciālo starpnieku Izraēlas un Irānas konfliktā un vēlētos sevi pasniegt kā miera starpnieci. Sji telefona sarunā ar Putinu izvirzīja četrus priekšlikumus spriedzes mazināšanai, tostarp miermīlīgu risinājumu Irānas kodoljautājumam un civiliedzīvotāju aizsardzību. Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji šonedēļ rīkoja daudzas sarunas ar saviem kolēģiem Irānā, Izraēlā, Ēģiptē un Omānā.

Neskaidrība par Ķīnas ietekmi

Lai gan Ķīna piedāvā sevi kā starpnieku, joprojām nav skaidrs, kādus konkrētus soļus tā var spert, lai atrisinātu konfliktu. Šo izaicinājumu sarežģī Ķīnas pieredzes trūkums ieilgušo konfliktu risināšanā politiski sašķeltā reģionā.

Stratēģisks brīdis Ķīnai

Laikā, kad arvien vairāk tiek apšaubīta ASV līderpozīcija pasaulē, Ķīnas kā savaldības balss attēlojums Irānas konfliktā jau varētu izrādīties simbolisks panākums. Neskatoties uz izaicinājumiem, kas rodas, risinot šādus konfliktus, šī pozicionēšana varētu sniegt Pekinai ilgtermiņa ieguvumus.