Kultūras krīze Vīnē: politiķi pieprasa reformu īstenošanu!

Kultūras krīze Vīnē: politiķi pieprasa reformu īstenošanu!

Vīnes kultūras aina ir kritisku balsu uzmanības centrā pēc tam, kad parādījās ziņojumi par problemātiskām vadības struktūrām pilsētas kultūras iestādēs. Vīnes Tautas partijas reģionālais partijas priekšsēdētājs Karls Mārers pauda bažas par caurskatāmības un kontroles trūkumu šajās institūcijās. Savā kritikā viņš uzsver, ka, lai gan māksla prasa brīvību, to nedrīkst izmantot uz citu rēķina. Mārers uzsver, ka pierādījumi par kļūdu pārvaldē ir tikuši ignorēti gadiem ilgi, tādēļ nepieciešamība pēc skaidriem uzraudzības un kontroles mehānismiem ir būtiska. "Nevar būt tā, ka maģistrāts rīkojas tikai tad, kad sabiedrības spiediens kļūst pārāk liels," sacīja Mahrers. Pilsētas atbildība pārsniedz tikai nodokļu resursu nodrošināšanu, jo uz spēles ir likta Vīnes kultūras integritāte, kā tas notiek OTS ziņots.

Lai gan mākslinieki katru dienu darbojas vislabākajā veidā, šī darba veikšanas pamatstandarti šķiet niecīgi. Mārers aicina izveidot skaidru vadības struktūru, kas apvieno māksliniecisko brīvību ar sociālo atbildību. Viņš brīdina, ka pilsētas sirds, ko pārstāv māksla un kultūra, ir pelnījusi atbildīgu politiku, lai izvairītos no aizvainojumiem. "Kultūrai ir vajadzīga brīvība, bet ne muļķība par nepareizu rīcību," viņš skaidro tālāk. Šis skaidrais aicinājums veikt reformas uzsver to, cik steidzami jārisina diskusija par kultūras pārredzamību un atbildību, kā arī Jūliusa Rāba fonds uzsvēra.

Aiciniet uz atbildību

Acīmredzamā neatbilstība starp prasībām, kas izvirzītas māksliniekiem, un kultūras iestāžu strukturālajiem trūkumiem ir liela problēma. Pārmetumi par sarežģītiem darba apstākļiem un kontroles trūkumu liecina, ka pilsētas valdībai ir pienākums izveidot funkcionējošus radošo cilvēku aizsardzības mehānismus. Cenšoties radīt uzticību un integritāti kultūras nozarē, cita starpā ir jāpārdomā un jāatkāpjas no pašreizējās vājās politikas. "Piesegšana ir nepareiza pieeja," brīdina Mārers un aicina atbildīgi veidot kultūras praksi. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt māksliniecisko jaunradi un sociālo kohēziju ilgtermiņā.