Kickls paziņo par karstu rudens: FPö plāno Corona izmeklēšanas ofensīvu!

Kickls paziņo par karstu rudens: FPö plāno Corona izmeklēšanas ofensīvu!

Steidzamā zvanā FPö vadītājs Herberts Kikls parlamentā aicināja uz “karstu politisko rudens”. Tas notika pēc liberālo parlamentārā kluba atkāpšanās Sv. Lambrehtas abatijā Stērijā. Kickls arī plāno lielu ekskursiju caur federālajām valstīm, lai sarunātos ar iedzīvotājiem. Šī ekskursija sāksies tūlīt pēc Federālās partijas konferences 27. septembrī Zalcburgā, kur viņš kandidē uz atkārtotu ievēlēšanu, un beidzas ar valsts svētkiem, 26. oktobrī.

Viena no Kickla galvenajām bažām ir samierināšanās ar valdības Korona politiku. Viņš kritizē šo politiku kā “nežēlīgu un pierādījumu trūkumu” un palielina spiedienu, izmantojot virkni parlamentāru jautājumu un plānoto izmeklēšanas komiteju par advokāta kristieša Pilnaceka nāvi. Turklāt piecus gadus pēc pandēmijas sākuma FPö uzsāks visaptverošu pasākumu analīzi, kas tika veikta tajā laikā, izmantojot 827 parlamenta jautājumus. Šī “lielākā parlamenta ofensīva” ir paredzēta, lai atklātu visus pandēmijas laikā izdotos noteikumus un korona pasākumu finansiālās sekas.

Parlamentāro jautājumu darbības joma

Izmeklēšana ir strukturēta tādā veidā, ka 203 tiek adresēti Veselības ministrijai, 191, Federālajai kancleram, 56 Izglītības ministrijai, 24. Ekonomikas lietu ministrijai, 23 - Finanšu ministrijai, kā arī turpmākus izmeklējumus dažādām ministrijām un Nacionālās padomes prezidentam. Kicls apraksta šos jautājumus kā pirmo soli, lai risinātu Koronu un kā turpmāku pasākumu pamatu. Plānotā izmeklēšanas komiteja par Iekšlietu ministriju varētu tikt galā arī ar Corona jautājumiem, un es nezinu, vai būs arī atsevišķa Corona-U komiteja.

FPö šīs iniciatīvas uzskata par reakciju uz otrās republikas “lielāko uzbrukumu pamattiesībām un brīvībām”. Iekšlietu ministrs Gerhards Kārners (ÖVP) ir sūdzējies par augstajām izmaksām un pūlēm, kas saistītas ar atbildi uz izmeklēšanu, bet Kickls šo sūdzību skaita, noraidot to kā “viltus ziņu” un brīdinot par iespējamām bīstamām demokrātijas notikumiem.

Koronas krīzes politiskās un sociālās dimensijas

Koronas krīzei ir ne tikai sekas veselībai, bet arī tālejošas politiskās sekas. Daudzās valstīs, ieskaitot Austriju, pamattiesības ir nopietni ierobežotas, diskutējot par šo nepieciešamo pasākumu proporcionalitāti. Politolisma zinātniece Suzanne Schüttemeyer uzsver, ka krīze apšauba parlamentu kā diskusiju platformu lomu un dažos gadījumos lēmumu pieņemšanas procesi ir ievērojami mainīti.

Pašreizējās politiskās norises attiecībā uz Koronas politiku Austrijā ir arī globālo tendenču kontekstā. Dažās valstīs, piemēram, Ungārijā un Brazīlijā, demokrātiskās tiesības ir vēl vairāk ierobežotas, savukārt daudzās citās valstīs pasākumi tiek pārskatīti parlamentārā. Tas skaidri norāda, ka korona pandēmija var būt gan izaicinājums, gan iespēja autoritārām sistēmām.

Kā liecina notikumi Austrijā, FPö paļaujas uz visaptverošu Corona pasākumu pārskatu un veicina atklātu dialogu ar iedzīvotājiem. Nākamie mēneši sola uzsvērt gan politisko spriedzi, gan intensīvu diskusiju par pandēmijas gūtajām atziņām.