Dānija bruņojas: tāldarbības ieroči pret Krievijas draudiem!

Dānija bruņojas: tāldarbības ieroči pret Krievijas draudiem!

Dānija ir paziņojusi par nozīmīgu soli savas aizsardzības politikas atjaunošanā. Dānijas valdība plāno iegādāties tālas darbības precīzas darbības ieročus, lai stiprinātu gan NATO alianses atturēšanas spējas, gan valsts drošību. Premjerministre Mete Frederiksena šo soli raksturoja kā "paradigmas maiņu" Dānijas aizsardzības politikā. Tomēr sīkāka informācija par ieroču veidiem, grafiku un izmaksām pašlaik nav skaidra. Saskaņā ar aizsardzības ministra Troels Lund Poulsen teikto, šīs ieroču sistēmas varētu sastāvēt no raķetēm vai droniem, kas paredzēti, lai neitralizētu draudus ienaidnieka teritorijā. Īpaša iepirkuma iestāde novērtēs tirgu un izvēlēsies piemērotas sistēmas šo plānu īstenošanai.

Šī politiskā lēmuma sekas ir daļa no plašākas pārbruņošanās programmas, kas aizsākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju Eiropā, Dānijas parlaments ir nolēmis krasi palielināt aizsardzības izdevumus. Dānijas slepenie dienesti pašlaik nesaskata tūlītēju uzbrukuma Dānijai risku, taču Krievija tiek vērtēta kā reāls drauds NATO. Frederiksena moto ir "Pērciet, pērc, pērc!" iztērēja, lai virzītu militārās stiprināšanas ofensīvu.

Kritika no Krievijas un izdevumu palielināšana

Krievijas reakcija nebija ilgi jāgaida. Krievijas vēstnieks Dānijā Vladimirs Barbins šos plānus raksturoja kā "tīru neprātu" un brīdināja par kodolenerģijas draudiem. Attiecībā uz šiem brīdinājumiem Frederiksens noraidīja Krievijas paziņojumus kā mēģinājumu iebiedēt un atkārtoti uzsvēra, ka Dāniju tie neietekmēs. Šīs modernizācijas ietvaros plānotajos iepirkumos iekļautas arī Eiropas ražotāju pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuru kopējā vērtība ir ap 7,8 miljardiem eiro.

Attiecībā uz turpmākajiem aizsardzības izdevumiem Dānija plāno investēt gandrīz septiņus miljardus eiro, izmantojot paātrinājuma fondu 2025. un 2026. gadam. Tā rezultātā aizsardzības izdevumi sasniegtu vairāk nekā trīs procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir augstākais līmenis pēdējo 50 gadu laikā. 2024. gadā izdevumi jau palielināti līdz 2,4 procentiem pēc tam, kad Dānija ilgus gadus bija noturējusies zem NATO noteiktās divu procentu atzīmes.

Ģeopolitiskā situācija

Dānijas valdība šīs pārbruņošanās politikas straujo īstenošanu pamato ar pašreizējiem Krievijas draudiem. Frederiksens brīdina, ka iespējamais miera līgums Ukrainas konfliktā uz Maskavas nosacījumiem var vēl vairāk apdraudēt drošību reģionā. Dānijas Aizsardzības ministrija arī brīdinājusi, ka Krievija varētu izveidot militāros spēkus, lai uzbruktu NATO valstīm divu gadu laikā pēc iespējamās kara beigām. SIPRI institūta direktors Dens Smits uzsver diplomātiska risinājuma nepieciešamību un aizsardzības sarežģītību neatkarīgi no paātrinātās bruņošanās stratēģijas. Lai gan lielas ieroču sistēmas bieži vien nav uzreiz pieejamas, mazākus ieročus varētu ražot ātrāk, ko Dānija cenšas risināt drošības situācijas steidzamības risināšanā.

Rezumējot, ar šiem pasākumiem Dānija sniedz skaidru atbildi uz mainīgo ģeopolitisko ainavu un saskaņo savu aizsardzības stratēģiju, lai nodrošinātu gan nacionālo, gan starptautisko drošību. Dānijas valdības izlēmīgā nostāja noteikti ietekmēs NATO diskusijas par kopīgām drošības stratēģijām un piesaistīs uzmanību, īpaši Eiropā.

Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet rakstus no kronis, Spogulis un ikdienas ziņas.