Dānija tiek modernizēta: ilgi -distances ieroči pret Krievijas draudiem!

Dānija tiek modernizēta: ilgi -distances ieroči pret Krievijas draudiem!

Dānija ir paziņojusi par nozīmīgu soli savas aizsardzības politikas atjaunošanā. Dānijas valdība plāno iegādāties tālsatiksmes precizitātes ieročus, lai stiprinātu NATO alianses un nacionālās drošības atturēšanu. Premjerministrs Mette Frederiksens šo soli raksturoja kā "paradigmas maiņu" Dānijas aizsardzības politikā. Sīkāka informācija par ieroču veidiem, grafiks un izmaksas joprojām nav skaidras. Pēc aizsardzības ministra Troels Lund Poulsen teiktā, šīs ieroču sistēmas varētu sastāvēt no raķetēm vai droniem, kas, domājams, neitralizē draudus naidīgā teritorijā. Īpaši izstrādāta iepirkuma iestāde pārbaudīs tirgu un izvēlēsies piemērotas sistēmas, lai īstenotu šos plānus.

Šī politiskā lēmuma sekas ir daļa no visaptverošākas uzlabošanas programmas, kas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju Eiropā, Dānijas parlaments ir nolēmis krasi palielināt aizsardzības izdevumus. Dānijas slepenie dienesti pašlaik neuzskata tiešu uzbrukuma risku Dānijai, bet Krievija tiek vērtēta kā reālas briesmas NATO. Frederiksenam ir devīze "pirkt, pirkt, pirkt!" Izdots, lai veicinātu militārā bruņojuma ofensīvu.

Krievijas kritika un pieaugošie izdevumi

Krievijas reakcija nebija ilgi atnākusi. Krievijas vēstnieks Dānijā Vladimirs Barbins plānus raksturoja kā "milzīgo trakumu" un brīdināja par kodolenerģijas draudiem. Attiecībā uz šiem brīdinājumiem Frederiksens noraidīja Krievijas paziņojumus kā iebiedēšanas mēģinājumu un apstiprināja, ka Dāniju to nevar ietekmēt. Pirkumi, kas plānoti kā daļa no šī jaunināšanas, ietver arī Eiropas ražotāju gaisa kuģu sistēmas, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 7,8 miljardi eiro.

Attiecībā uz turpmākajiem aizsardzības izdevumiem Dānija plāno ieguldīt gandrīz septiņus miljardus eiro 2025. un 2026. gadā. Tas novedīs pie tā, ka aizsardzības izdevumi sasniegtu vairāk nekā trīs procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir visaugstākā vērtība 50 gadu laikā. 2024. gadā izdevumi jau ir palielināti līdz 2,4 procentiem pēc tam, kad Dānija bija palikusi zem divu procentu atzīmes, kas daudzus gadus vajadzīgas NATO.

Ģeopolitiskā situācija

Dānijas valdību ar pašreizējiem Krievijas draudiem attaisno Dānijas valdība. Frederiksens brīdina, ka iespējamais miera nolīgums Ukrainas konfliktā par Maskavas apstākļiem varētu vēl vairāk apdraudēt drošību reģionā. Dānijas Aizsardzības ministrija arī ir brīdinājusi, ka pēc iespējamās kara beigām Krievija divu gadu laikā varētu militāri uzlabot, lai uzbruktu NATO valstīm. Sipri institūta direktors Dans Smits uzsver nepieciešamību pēc diplomātiska risinājuma un aizsardzības sarežģītības neatkarīgi no paātrinātās bruņojuma stratēģijas. Kaut arī lielas ieroču sistēmas bieži nav uzreiz pieejamas, mazākus ieročus varētu ražot ātrāk, ko Dānija cenšas pievērsties drošības situācijas steidzamībai.

Rezumējot, var teikt, ka Dānija ar šiem pasākumiem sniedz skaidru atbildi uz mainīgo ģeopolitisko ainavu un saskaņo tās aizsardzības stratēģiju, lai nodrošinātu gan nacionālo, gan starptautisko drošību. Dānijas valdības izšķirošā attieksme noteikti ietekmēs NATO diskusijas, izmantojot kopīgas drošības stratēģijas un, īpaši Eiropā, piesaistīs uzmanību.

Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet rakstus kronēt, Spogulis un Ikdienas izstāde Apvidū