Trump un Selenskyj: miera sarunas NATO samitā Hāgā!

Trump un Selenskyj: miera sarunas NATO samitā Hāgā!

Den Haag, Niederlande - NATO samitā Hāgā 2025. gada 25. jūnijā Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj un ASV prezidents Donalds Trumps tikās par nozīmīgu sarunu. Šī bija pirmā divu valsts vadītāju sanāksme kopš 2025. gada aprīļa un ilga apmēram 50 minūtes. Viņu diskusiju uzmanības centrā bija karš Ukrainā un ar to saistītās problēmas. Saskaņā ar [viennna.at] (https://www.vienna.at/trump-trtst-selenskyj-tin-eus- der-m-schlamassel-raus/9506834) Selenskyj izteica pateicību par pastāvīgo atbalstu ASV un apstiprināja viņa vēlmi virzīt uz priekšu miera sarunām.

Trump uzsvēra, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas izbeigt karu, un situāciju sauca par "jucekli". Viņš paziņoja, ka ar viņu nesen sazinājās Putins, kurš bija piedāvājis palīdzību darbā ar Irānu. No otras puses, Trumps atklāja, ka viņa uzmanības centrā ir atbalsts Ukrainai un ka viņš tagad ir iespēja nodrošināt papildu raķetes patriot gaisa aizsardzības sistēmai, kuru tomēr ir grūti iegūt, jo ASV ir atkarīga arī no šīm Izraēlas sistēmām.

Aizsardzības stratēģiju izstrāde

Selenskyj un Trump runāja arī par, iespējams, kopīgu dronu ražošanu, kas norāda uz Ukrainas aizsardzības centienu pastiprinātu steidzamību. Ukrainas prezidents apstiprināja savu atbalstu Amerikas ieroču ražotājiem, savukārt Trumps arī pauda neapmierinātību ar pamiera sarunu gaitu starp Krieviju un Ukrainu. Starptautiskie novērotāji šo dinamiku kritiski vajā, jo īpaši tāpēc, ka, šķiet, ka Trumps augstākā līmeņa sanāksmē runā par Ukrainu, kā atzīmēja politologs Klemens Fišers, ziņo N-TV.

Drošības situācija Eiropā joprojām ir saspringta, un to ietekmē konflikts Ukrainā un attiecības ar Krieviju. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte informēja, ka Amerikas Savienotās Valstis pakāpeniski vēlas atgriezties NATO operācijās, kurās ir lielāka atbildība par Eiropas partneriem. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā iespējamās politiskās izmaiņas Amerikas Savienotajās Valstīs. NATO arī plāno līdz 2035. gadam ieguldīt piecus procentus no savu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta, kas līdz 2035. gadam ir uzsvērta diskusiju nozīmīgumā samitā.

NATO un Ukraina drošības debatēs

Svarīgs NATO stratēģijas elements ir Ukrainas atbalsts, izmantojot militāru palīdzību, ar kopējo vērtību vismaz 40 miljardi eiro, kas tiks nodrošināta nākamajā gadā. Vācija jau ir apsolījusi astoņus miljardus eiro. Atbalsta dienestos ietilpst arī F-16-Kampfjets no Dānijas un Nīderlandes, kā arī papildu patriotu sistēmas, kā teikts Tagesschau ziņojumā. Ņemot vērā jaunattīstības militāro un politisko ainavu Eiropā, NATO joprojām ir modrs ar Krievijas agresīvo taktiku, pat ja tie ir saistīti ar lieliem zaudējumiem. Ukrainas pievienošanās iespējamība tiek uzskatīta par "neatgriezenisku", taču oficiālais ielūgums ir atkarīgs no visu sabiedroto piekrišanas. Ar visām šīm diskusijām ir galvenā nozīme ir centieniem uz reālu miera procesu un civiliedzīvotāju aizsardzību Ukrainā.