Trumps redz cerību Ukrainas konfliktā: miera sarunas ar Krieviju!

Trumps redz cerību Ukrainas konfliktā: miera sarunas ar Krieviju!

Prezidents Donalds Trumps optimistiski pauž miera līguma iespēju starp Krieviju un Ukrainu. Viņš aicina tūlītēju "asinsizliešanas" beigas un ierosina augstu realizējošas tikšanās starp abām pusēm. Šīs norises notiek uz fona, kuru ASV speciālists Stīvs Vitkofs atkal tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj paziņoja par nozīmīgām sanāksmēm, kuras tiek uzskatītas par pamiera iegūšanas soļiem.

Kyiv pašlaik strādā pie pretrunas ASV plāniem pārtraukt konfliktu. Kompromisu lapu plāns, bet nepiemin, ka Ukraina saglabā visu Krievijas okupēto teritoriju un tai nav nepieciešama NATO pievienošanās. Selenskyj uzsver, ka galu galā tikai Ukrainas iedzīvotāji var izlemt par teritoriālajām prasībām. Ukrainas Ārlietu ministrija ir arī paziņojusi, ka tā nepieņems bruņotos spēkus vai ārvalstu militāros palīglīdzekļus.

Sarunu turpmāki smalkumi

Ukrainas plāns nosaka, ka NATO dalībai vajadzētu būt atkarīgai no dalībvalstu vienprātības. Tikmēr Krievija ir skaidri norādījusi, ka tā noraida NATO dalību Ukrainā. Kijevs arī plāno izmantot saldētus Krievijas aktīvus, lai labotu kara postījumus, savukārt Selenskyj pieprasa papildu ASV drošības garantijas un "patriotu" lidojumu aizsardzības sistēmas. Viņš uzsver nepieciešamību pēc Eiropas sabiedroto militārās klātbūtnes.

Neskatoties uz to, konflikts turpinās nemainīties. Krievu uzbrukumi Ukrainai, piemēram, dronu uzbrukums dzīvojamajai ēkai Kamjanske, kas izraisīja mirstību un vairākus ievainojumus, piespieda Ukrainu turpināt sevi aizstāvēt militāri. Ukraina vairāk nekā trīs gadus ir karojusi pret Krievijas agresoru un saskaras ar pastāvīgiem draudiem, it īpaši Doņeckas un Luhanskas reģionos, kurus kontrolē krievi

konflikta vēsturiskais fons

Konflikts Ukrainas austrumos, kas plosās kopš 2014. gada, ir daudz ģeopolitisku spriedzi. Putins atzina prokrievisko separātistu apgabalus Doņeckā un Luhanskā un nosūtīja miera uzturētājus. Viņš apgalvo, ka apgabali ir krievu valodas un tie būtu jāaizsargā no Ukrainas nacionālisma. Kijevs baidās no šo reģionu aneksijas, ko veic Krievija, jo īpaši tāpēc, ka Putins atzīst atdalītās teritorijas tās lielākajās sākotnējās Ukrainas robežās, kas paplašina separātistu teritoriālās prasības. Separātisti šobrīd pārbauda aptuveni 32 procentus no Luhansk un Doņeck.

Putins paskaidroja, ka ekskursijām pa atzītajām “cilvēku republikām Luhansk un Doņeck” būs jāvienojas ar Ukrainas valdību. Šo reģionu apdzīvo Krievijas runājošie cilvēki, un tas ir ekonomiski svarīgs tā ogļu krājumu un tērauda ražošanas dēļ. Turpretī Ukraina uzskata visu okupēto teritoriju, ieskaitot Krimu, atgriešanos kā būtisku tās suverenitātes aizsardzībai.

Sarunas starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm par kara iznākumu joprojām veido spriedze. Kamēr Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa atbalsta Ukrainas stāvokli, Krievija neredz iemeslu koncesijām un joprojām ir stingri atbilstoši savām prasībām. ES ir arī dažādi viedokļi, lai nodrošinātu zemes karaspēku. Īpašs ES samits ir paredzēts 6. martā, lai noskaidrotu šos atvērtos jautājumus.