Stocker cilvēktiesību iniciatīva: Neos paziņo par lietu, kas tiek darīta

Stocker cilvēktiesību iniciatīva: Neos paziņo par lietu, kas tiek darīta

Nesenā diskusijā par cilvēktiesībām Austrijā kanclers Kristians Stokers (ÖVP) nodrošināja vardarbīgus diskusijas par viņa progresu, lai mainītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (ECHR). Kalīcijas kritiķi kritizē vienpusējo iniciatīvu, kas koncentrējas uz migrācijas zonu. Neos kluba priekšsēdētājs Yannick Shetty aprakstīja šo jautājumu kā "izdarītu" pēc konstruktīvas sarunas un apstiprināja vēlmi pēc labākas koordinācijas koalīcijā. Viņš norādīja, ka Stocker rīcība nenotika valdības vārdā, bet gan personīgi, un ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECHR) ir konstitucionālā pakāpe un to nevienam netiek apšaubīts.

Stocker bija parakstījis vēstuli, kuras rezultātā vajadzētu pielāgot ECT interpretāciju, lai atvieglotu ārvalstu noziedznieku izraidīšanu. Šo kampaņu kritizēja vairāki valdības parlamenta grupas vadītājs; Viņu vidū Stefānija Krispere (Neos), kas aprakstīja avansu kā "vien". Petra Bayr (SPö) arī komentēja negatīvi un aprakstīja priekšlikumu kā "ļoti problemātisku". Tieslietu ministre Anna Sporrere (SPö) piebilda, ka cilvēktiesības nav apspriežamas, un iestājās par koncentrēšanos uz ES izplatītās patvēruma paketes ieviešanu, kas ir paredzēts stāties spēkā 2026. gadā.

ES cilvēktiesību iniciatīvas

Integrācija un ES ministre Klaudija Plakolma (ÖVP) skaidri norādīja, ka Stokera priekšlikums ir savstarpēja partiju ES iniciatīva, kurai vajadzētu ierosināt kopīgu diskusiju par izaicinājumiem cilvēktiesību un patvēruma politikas jomā. Plakolms sacīja, ka daudzas valstis bieži ir ierobežotas, deportējot likumpārkāpējus. Šajā kontekstā ir svarīgi uzsvērt cilvēktiesību aizsardzību, pat ja noteiktos apstākļos tiek piemērots atmaksas aizliegums, kā tas ir noenkurots starptautiskajās tiesībās.

ECT, kura galvenā mītne Strasbūrā, Francijā, ir izšķiroša loma, pārskatot atbilstību ECHR starp 46 Eiropadomes dalībvalstīm. Wikipedia ziņo, ka katrs cilvēks, kurš domā, ka ir ticis pārkāpts savās tiesībās no konvencijas, var saukt tiesu tiesu. 1998. gada reformas ļāva ECT darboties kā pastāvīgs ēdiens ar pilnīgu tiesnešiem. Neskatoties uz šo progresu, Tiesa saskaras ar hronisku pārslodzi, izmantojot sūdzības, kas apgrūtina lietu apstrādi.

Patvēruma politikas izaicinājumi

Attiecībā uz Eiropas patvēruma politiku ir svarīgi aizsargāt bēgļu tiesības. Saskaņā ar [Cilvēktiesību institūta] principiem (https://www.institut-fuer-menschenrechte.de/themen/asyl-und-migration/eu-politik), līgumslēdzēji var neidentificēt vai noraidīt bēgļus, ja viņu dzīvība vai brīvība tiek apdraudēta. Šie draudi var rasties no dažādiem faktoriem, piemēram, šķirnes, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tiek apgalvots, ka termins "šķirne" ir problemātisks, un tas būtu jāaizstāj ar mūsdienīgākiem formulējumiem.

Šajā izaicinošajā laikā ir svarīgi, lai visi iesaistītie dalībnieki strādātu pie savstarpēji pieņemama risinājuma, kas atbilst gan valsts tiesiskā regulējuma prasībām, gan starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Lai gan joprojām uzmanība tiek pievērsta debatēm par patvēruma politiku, cilvēktiesību ievērošana joprojām ir neatņemams Eiropas sadarbības un humānās politikas pamats.