Stokera cilvēktiesību iniciatīva: NEOS pasludina lietu par slēgtu

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Kanclers Stokers tiek kritizēts par viņa virzību uz cilvēktiesību interpretāciju. NEOS aicina Austrijā uzlabot patvēruma politiku.

Kanzler Stocker steht wegen Vorstoß zur Menschenrechtsauslegung in der Kritik. NEOS fordert bessere Asylpolitik in Österreich.
Kanclers Stokers tiek kritizēts par viņa virzību uz cilvēktiesību interpretāciju. NEOS aicina Austrijā uzlabot patvēruma politiku.

Stokera cilvēktiesību iniciatīva: NEOS pasludina lietu par slēgtu

Nesenajā diskusijā par cilvēktiesībām Austrijā kanclers Kristians Stokers (ÖVP) izraisīja karstas diskusijas ar savu virzību mainīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumu praksi. Koalīcijas kritiķi kritizē vienpusējo iniciatīvu, kas vērsta uz migrācijas jomu. NEOS kluba priekšsēdētājs Janiks Šetijs pēc konstruktīvas diskusijas šo lietu raksturoja kā “nokārtotu” un atkārtoti pauda vēlmi pēc labākas koordinācijas koalīcijā. Viņš norādīja, ka Stokera rīcība nav bijusi valdības vārdā, bet gan personiski, un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECT) Austrijā ir konstitucionāls statuss un to neviens neapšauba.

Cita starpā Stokers bija parakstījis vēstuli, kuras rezultātā bija paredzēts koriģēt ECT interpretāciju, lai atvieglotu ārvalstu noziedznieku izraidīšanu. Šo rīcību kritizēja vairāki valdības partiju vadītāji; tostarp Stefānija Krispere (NEOS), kura iniciatīvu raksturoja kā “notiek vienatnē”. Petra Baira (SPÖ) arī izteica negatīvus komentārus un raksturoja priekšlikumu kā “ļoti problemātisku”. Tieslietu ministre Anna Sporere (SPÖ) piebilda, ka cilvēka pamattiesības nav apspriežamas, un aicināja koncentrēties uz ES kopējā patvēruma pakta īstenošanu, kuram jāstājas spēkā 2026. gadā.

ES iniciatīvas cilvēktiesību jomā

Integrācijas un ES ministre Klaudija Plakolma (ÖVP) skaidri norādīja, ka Stokera priekšlikums ir ES starppartiju iniciatīva, kuras mērķis ir rosināt kopīgu diskusiju par izaicinājumiem cilvēktiesību un patvēruma politikas jomā. Plakolms skaidroja, ka daudzos štatos bieži ir ierobežojumi noziedznieku izraidīšanai. Šajā kontekstā ir svarīgi uzsvērt cilvēktiesību aizsardzību pat tad, ja noteiktos apstākļos tiek piemērots atgriešanas aizliegums, kā noteikts starptautiskajās tiesībās.

ECT, kas atrodas Strasbūrā, Francijā, spēlē izšķirošu lomu, pārbaudot atbilstību ECTK 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm. [Wikipedia](https://de.wikipedia.org/wiki/Europ%C3%A4ischer_Gerichtshof_f%C3%BCr_Human Rights) ziņo, ka ikviena persona, kura uzskata, ka tās Konvencijā noteiktās tiesības ir pārkāptas, var vērsties Tiesā. 1998. gada reformas ļāva ECT darboties kā pastāvīgai tiesai ar pilna laika tiesnešiem. Neskatoties uz šo progresu, Tiesa saskaras ar hronisku sūdzību pārslodzi, kas apgrūtina lietu efektīvu apstrādi.

Patvēruma politikas izaicinājumi

Attiecībā uz Eiropas patvēruma politiku ir būtiski aizsargāt bēgļu tiesības. Saskaņā ar Cilvēktiesību institūta principiem līgumslēdzējas valstis nedrīkst izraidīt vai noraidīt bēgļus, ja viņu dzīvība vai brīvība ir apdraudēta. Šos draudus var izraisīt dažādi faktori, piemēram, rase, reliģija vai politiskā pārliecība. Tiek apgalvots, ka termins “rase” ir problemātisks un tas būtu jāaizstāj ar mūsdienīgākiem formulējumiem.

Šajā sarežģītajā laikā ir ļoti svarīgi, lai visi iesaistītie dalībnieki strādātu pie draudzīga risinājuma, kas atbilst gan valsts tiesiskā regulējuma prasībām, gan starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Lai gan diskusijas par patvēruma politiku joprojām ir aktuālas, cilvēktiesību ievērošana joprojām ir neatņemams Eiropas sadarbības un humanitārās politikas pamats.