Serbijas Eiropas ministrs Starovic pieprasa Šengenas integrāciju Vīnē!

Serbijas Eiropas ministrs Starovic pieprasa Šengenas integrāciju Vīnē!

Novi Sad, Serbien - Serbijas Eiropas ministra Tanja Starovic ministrs Starovičs intensīvi veicināja valsts Šengenas integrāciju Vīnes laikā. Sarunā ar Austrijas pārstāvjiem viņš uzsvēra, ka Serbijas integrācija Šengenas apgabalā ir svarīgs solis Eiropas drošības arhitektūrai. Starovičs norādīja, ka Serbija tiek uzskatīta par ģeogrāfisku anomāliju, jo migranti un bēgļi dodas no Šengenas apgabala visā valstī. Šī situācija uzsver nepieciešamību iekļaut Serbiju Šengenas zonā, lai izveidotu struktūru, kas labāk ir kļuvusi par migrācijas izaicinājumiem. Saskaņā ar KOSMO, Serbija saņem atbalstu no Austrijas rietumu Balkānu ekspansijas, kas izceļ reģionālās sadarbības nozīmi.

Papildus Šengenas integrācijai Starovic pauda arī savu viedokli par ES dalību Serbijā, kas joprojām ir valsts centrālā ārpolitikas prioritāte. Viņš uzsvēra Serbijas skaidru attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un uzsvēra, ka valsts ir sniegusi humāno palīdzību Ukrainai. Starovic aizstāvēja sagatavošanos ES pievienošanai un Šengenas integrācijai paralēli, kuru ES komisija atbalsta nesen iesniegtais reģiona izaugsmes plāns.

Pārdomas par pašreizējiem izaicinājumiem

Vēl viena tēma, par kuru Starovičs runāja, bija attiecību normalizēšana starp Serbiju un Kosovu. Viņš to raksturoja kā nepieciešamo soli un cer uz jauno ES speciālo virsnieku, kurš ir atbildīgs par dialogu starp Belgradu un Prishinu. Šie centieni ir īpaši svarīgi, jo reģiona stabilitāti apdraud esošā spriedze. Šajā kontekstā tika pieņemts arī papīrs, kas liecina par Rietumu Balkānu reorganizāciju saskaņā ar etniskajiem principiem. Šie priekšlikumi, kas ietver "etniski tīras" nacionālu valstu izveidi, ir izraisījuši bažas, jo eksperti baidās no militāro konfliktu atgriešanās. Dokumentu, domājams, ir uzrakstījis Slovēnijas premjerministrs, bet viņš to noliedz.

Reakcijas uz šo bezpapīru ir gan reģionāli, gan starptautiski negatīvas. Bosnijas ārlietu ministrs to raksturoja kā "ļaundabīgu propagandu", un arī citi politiķi kritiski komentēja, Vācijas ārlietu ministram abatam idejas kā "bīstamas". Pretstatā Eiropas Parlamenta formulētajai paplašināšanās politikai, kuras mērķis ir veicināt mieru, stabilitāti un ekonomisko attīstību reģionā, šo spriedzi Rietumu Balkānos. Tikmēr Serbija līdz 2026. gada beigām ir apņēmusies pabeigt visas nepieciešamās reformas, lai pārņemtu Eiropas juridisko inventāru un mērķi atvērt 3. klasteru ES piekļuves sarunās līdz jūlija beigām.

Tiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvība

Ņemot vērā kritisko ES parlamenta ziņojumu par likuma varu, plašsaziņas līdzekļu brīvību un vēlēšanām, Starovic ir paziņojis par trīs plašsaziņas līdzekļu likumu pieņemšanu un likumu par vēlētāju reģistru jūnijam. Viņš arī reaģēja uz studentu protestiem Novi SAD, atzīstot demonstrantu prasību izpildi, bet raksturoja satiksmes blokus kā nelikumīgus. Šīs norises ir daļa no notiekošā procesa, kura mērķis ir gan Serbijas integrācija ES, gan Šengenas zonā un atspoguļo Rietumu Balkānu izaicinājumu sarežģītību un daudzveidību.

ES gadiem ilgi veica pakāpenisku Rietumu Balkānu valstu integrāciju, un Horvātija bija pirmā ES reģiona valsts 2013. gadā. Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmakledonija un Serbija ir pievienošanās kandidāta statuss. Sarunas ar Melnkalni un Serbiju tika atklātas 2014. gadā, bet 2022. gadā sarunas par Albāniju un Maķedoniju sākās. Kosovo arī iesniedza savu pieteikumu par dalību ES 2022. gada decembrī, kas vēl vairāk veicināja paplašināšanas politikas dinamiku, piemēram, europarl.eu.

Details
OrtNovi Sad, Serbien
Quellen

Kommentare (0)