Putins atver durvis Mercam: cerība uz mieru Ukrainas konfliktā?
Putins norāda uz vēlmi sarunāties ar kancleru Merzu. Tiek gaidītas diskusijas par Ukrainas konfliktu un iespējamām miera sarunām.

Putins atver durvis Mercam: cerība uz mieru Ukrainas konfliktā?
Nesenā paziņojumāKrievijas prezidents Vladimirs Putins ir paudis vēlmi sarunāties ar Vācijas kancleri Frīdrihu Mercu (CDU). Putins pauda, ka Krievija ir atvērta kontaktiem, ja Mercs gribētu piezvanīt un runāt ar viņu. Tas ziņoja par OE24. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai šīs sarunas varētu izraisīt nopietnus miera centienus, jo karojošās partijas līdz šim nav spējušas kompromitēt par mēģinājumiem vienoties.
Agrāk Putins ir paudis bažas par Vācijas kā starpnieka lomu Ukrainas konfliktā, redzot Vāciju par Ukrainas valdības atbalstītāju un militāro kampaņu dalībniekiem. Raugoties no Krievijas viedokļa, Vācija un citas Eiropas valstis nav neitrālas, lai gan Krievijas valdība būtībā vēlas diskusijas ar Eiropas valstīm.Politiskās norises Ukrainas konfliktā
Kamēr Putins ir gatavs sarunām ar Merzu, Ukrainas iekšlietu ministrs Ihor Klymenko ziņo, ka 6000 līķu identificēšana, ko Krievija ir nodevusi no Ukrainas, varētu aizņemt līdz 14 mēnešiem. Klymenko apsūdz Krieviju apzināti grūtāk padarīt identifikāciju, jo ķermeņa daļas tika atrastas vairākos līķu somās, piemēram, n-tv.
Starptautiskā līmenī ir dažādas politiskas kustības saistībā ar Ukrainu. Paredzams NATO samits HAAG, saskaņā ar kuru Kijevas "neatgriezeniskais ceļš" NATO dalībai nav minēts pēdējā paziņojumā. Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj plāno piedalīties NATO samitā, lai veicinātu iespējamo pamieru ar Krieviju. Turklāt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ir noteikusi protēzes izdevumu pieaugumu Krievijā par 53 procentiem par 2024. gadu, kas norāda uz notiekošo cīņu.
Krievijas nostāja attiecībā uz NATO un ES
Diskusijās par Ukrainas turpmāko lomu starptautiskajā skatuvē Kremlis tagad ir paziņojis, ka Krievija piekritīs ES dalībai Ukrainā, bet nepieņēma NATO pievienošanos, kā ziņo [Berliner Zeitung] ziņojumi] (https://www.berliner-zeitung.de/news/kreml-Ukraine-hat-recht-eu-betiebet-aber-nicht-nato-beto-li.2295766). Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs arī sacīja, ka Putins ir gatavs sarunas ar Selenskyj personīgi, ja nepieciešams. Šos nesenos paziņojumus varētu interpretēt kā daļu no plašākas stratēģijas Krievijā, lai aizsargātu ietekmi un kontroli pār Ukrainas ģeopolitisko orientāciju.
Turklāt Ukrainas izmeklētāji Krievijas vārdā ir arestējuši piecus cilvēkus, kas vēl vairāk saasina spriedzi starp abām valstīm. Kijevā 28 cilvēki tika nogalināti pēc neseniem krievu uzbrukumiem un ievainoti vairāk nekā 140, kas ievērojami uzsver miera procesa steidzamību.
Atliek redzēt, vai šīs sarunas starp Putinu un Mercu faktiski izraisa auglīgu dialogu. Ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un Ukrainu, kā arī starptautiskās sabiedrības loma joprojām ir sarežģīts izaicinājums, kam nepieciešami gan diplomātiski, gan militārie risinājumi.