ÖVP Cilvēktiesību aizsardzības plāns: politika vai liekulība?

ÖVP Cilvēktiesību aizsardzības plāns: politika vai liekulība?

Dolomitenstadt, Österreich - Federālā kanclera kristīgā krastmalas (ÖVP) avanss, lai mainītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (ECT) migrācijas apgabalā izraisa lielas diskusijas Austrijas politikā. Saskaņā ar Dolomitenstadt spö un neos. Petra Bayr no Spö apraksta avansu kā "ļoti problemātisku" un uzsver judikatūras neatkarību. Tas uzsver, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECHR) ir cilvēktiesību tiesību aktu pamatelements, un interpretācija ir paredzēta tiesām, it īpaši ECT.

Stefānija Krispere no Neos uzskata avansu par "soloable" un kritizē politiskos aicinājumus uz neatkarīgām tiesām. Kamēr Eiropas ministre Klaudija Plakolma (ÖVP) atbalsta diskusiju par ECT un uzsvēra nepieciešamību spēt deportēt pārkāpuma patvēruma meklētājus, viņa norāda, ka ECHR ir Austrijas konstitūcijas sastāvdaļa un tādējādi saistās valdības rokas. Tas rada jautājumu, cik lielā mērā var izdarīt politisko spiedienu uz tiesu varu un vai tas ietekmē neatkarību.

Politiskās debates un reakcijas

FPö, no otras puses, atbalsta avansu, bet ÖVP apsūdz "divkāršu morāli un liekulību", jo ÖVP iepriekš bija noraidījis līdzīgu priekšlikumu. Šis arguments politiskajā telpā atspoguļo plašākas debates, kas pārsniedz Austriju, un apvienojas ar pašreizējo situāciju citās Eiropas valstīs, kas arī koncentrējas uz ECT. Eiropadomes ģenerālsekretārs Alains Bersets kritizē deviņu ES valstu iniciatīvu, kuru mērķis ir izmaiņas ECK un brīdina par politisko spiedienu uz tiesu varu.

Šīs politiskās nozīmes kontekstā ECT ir galvenā loma, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību Eiropā. ECT, kas tika parakstīts 1950. gada 4. novembrī un ir spēkā kopš 1953. gada, attiecas uz vairāk nekā 700 miljoniem cilvēku 46 valstīs un garantē tādas pamattiesības kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesvedību un aizsardzību pret spīdzināšanu un verdzību. Pašreizējā lēmumā ECT atklāja, ka spriedumi pret vācu abortu pretinieku ir ECT pārkāpums. Vīrietis saņēma kompensāciju aptuveni 14 000 eiro par viņa vārda brīvības ierobežojumiem. Tas vēlreiz parāda, cik būtiska ECT piemērošana Eiropas pilsoņu individuālajām tiesībām.

ECT

ECT ir centrālais instruments cilvēktiesību aizsardzībai Eiropā un tiek regulāri atjaunināts. Pirmais papildu protokols no 1952. gada, lai aizsargātu īpašumu un tiesības uz izglītību, kā arī plaša diskriminācijas aizlieguma aizliegums ir būtiskas sastāvdaļas. ECT ir valstu kontrole, lai ievērotu ECT kā pastāvīgu tiesu, kas ir atbildīga kopš 1998. gada. Tas ir mainījis politisko debašu virsmu, paplašinot konfliktus ne tikai uz nacionālajiem, bet arī uz Eiropas lietām.

Kopumā debates par ECT ir ne tikai politiskā stratēģa spēle, bet arī tieši saistībā ar cilvēktiesībām Eiropā un atbildība, ko gan valdības, gan uzņēmumi uzņemas, lai saglabātu un aizsargātu vispārējās cilvēktiesības. Tāpēc atliek redzēt, kā šīs tēmas attīstīsies politiskajā ainavā.