Austrijas tiesu reforma: Dreieren ķermenis, nevis ministri! Vēsturisks solis!

Austrijas tiesu reforma: Dreieren ķermenis, nevis ministri! Vēsturisks solis!

Österreich - Austrijas tiesu vara saskaras ar fundamentālu reformu procesu, kas ir saistīts ar jauna prokurora izveidi. Šī institūcija nākotnē pārņems galveno instrukciju jautājumus kriminālprocesā - loma, kas iepriekš atradās Tieslietu ministrijas atbildības jomā. Tieslietu ministre Anna Sporrere (SPö) ir paziņojusi, ka viņa, iespējams, būs pēdējā ministre, kas šādos gadījumos var izdot norādījumus. Šīs reformas mērķis ir skaidri nodalīt politisko lēmumu veidotājus un tiesībaizsardzības iestādes, lai vēl vairāk stiprinātu tiesu varas neatkarību. Pamatlēmums par to tika pieņemts Ministru padomē pirms parlamenta vasaras pārtraukuma, bet juridiskais dizains joprojām tiek izskatīts. Pašlaik nav skaidrs arī bažas par parlamenta kontroli pār jauno orgānu. Pašreizējo izmeklēšanu nevajadzētu ietekmēt kontroles pasākumi, kuru mērķis ir garantēt tiesu varas integritāti. Saskaņā ar KOSMO Austrijas modelis atšķiras no citām Eiropas valstīm, kurās indivīdi parasti uzņem ģenerālprokurora funkciju.

Reforma nodrošina koleģiālas vadības modeli, kas sastāv no trim vienlīdzīgiem locekļiem, kuri katram tiek pasūtīti uz sešiem gadiem. Komitejas priekšsēdētājam vajadzētu griezties ik pēc diviem gadiem. Nodarbošanos veic ar vairāku stimulu procedūru: Tieslietu ministrijas komisija rada priekšlikumu, Nacionālās padomes vēlēšanas locekļiem un oficiālo iecelšanu ieceļ federālais prezidents. Tieslietu eksperti šo jauninājumu uzskata par pavērsienu, un tas ir paredzēts, lai palielinātu tiesībaizsardzības iestāžu neatkarību. Tomēr kritiķi pauž bažas, ka parlamenta, kas ir paredzēts valdības aģentūrās, parlaments, kas ir paredzēts valdības aģentūrās, varētu izmantot ideju par koleģiālu orgānu. Prokurora prezidente Elena Haslingere balsošanas uzvedības pārredzamību ir raksturojusi kā problemātisku. Saskaņā ar [SN] (https://www.s.at/politik/innenspolitung/nündäranwallung-die-distragung-praksis- erflich-174600985), tiesvedības ministrs ir ticis uzskatīts par kritiku gan Austrijā, gan starptautiskā mērogā ir uzskatījis par lielu kritiku, kas ir lieliska kritika gan Austrijā, gan starptautiski.

Eiropas perspektīva

Federālā prokuratūras austriešu modelis acīmredzami atšķiras no citām Eiropas valstīm. Daudzās valstīs prokuroriem ir skaidra loma kā personām, kuras ir tieši atbildīgas par tiesībaizsardzību. No otras puses, Austrijā koleģiālā struktūra meklēja lielāku neatkarību, bet arī zināmu sarežģītību lēmumu pieņemšanā. Eiropas Komisija jau ir novērtējusi gaidāmās reformas pozitīvi, bet brīdina par nepietiekamu parlamentāro kontroli salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm.

Starptautiskajā salīdzinājumā, it īpaši ASV, ir arī citas interesantas atšķirības. Prokurori Amerikas Savienotajās Valstīs ir decentralizēti un daļa no Tieslietu ministrijas. Šeit vajāšanu veic federālais apgabala prokurors atsevišķos štatos, savukārt ASV ģenerālprokuroram ir galvenā līnija. ASV advokātus ieceļ prezidents un strādā ģenerālprokurora uzraudzībā, kuru apstiprina pats Senāts. Agrāk šī sistēma ir izraisījusi arī diskusijas par tiesībaizsardzības neatkarību, jo ģenerālprokurora kā taisnīguma ministra divkāršā loma un viņa iespēja atlaist no prezidenta izvirzīšanas jautājumiem par lojalitāti. Salīdzinājums rāda, ka, neraugoties uz dažādām struktūrām, visur ir līdzīgas problēmas tiesu reformu jomā, un jaunas institūcijas ieviešana būtu jāatbalsta ar skaidriem noteikumiem un pārredzamību. Papildinformāciju par šo tēmu var lasīt [parlamenta] ziņojumā (https://www.parlament.gv.at/fachinfos/rlw/wie-sind-storwandlabten-in-europa-und-en-usa-organized.