Austrijas tiesu reforma: trīs cilvēku komiteja ministru vietā! Vēsturisks solis!

Austrijas tiesu reforma: trīs cilvēku komiteja ministru vietā! Vēsturisks solis!

Austrijas tiesu sistēma saskaras ar fundamentālu reformu procesu, kas ietver jaunas federālās prokuratūras izveidi. Nākotnē šī iestāde uzņemsies augstāko pārvaldi kriminālprocesā, kas līdz šim bija Tieslietu ministrijas pārziņā. Tieslietu ministre Anna Sporere (SPÖ) paziņojusi, ka, iespējams, būs pēdējā ministre, kas šādos gadījumos var dot norādījumus. Šīs reformas mērķis ir radīt skaidru nodalījumu starp politisko lēmumu pieņēmējiem un tiesībaizsardzības iestādēm, lai vēl vairāk stiprinātu tiesu neatkarību. Fundamentāls lēmums par to tika pieņemts Ministru padomē pirms parlamentārās vasaras brīvlaika, taču juridiskā forma vēl tiek gaidīta. Bažas ir arī par jaunās struktūras parlamentāro kontroli, kas pašlaik ir neskaidra. Notiekošo izmeklēšanu nevajadzētu ietekmēt kontroles pasākumiem, kam būtu jānodrošina tiesu varas integritāte. Saskaņā ar [Kosmo] sniegto informāciju (https://www.kosmo.at/fix-dreiersenat-statt-minister-soll-weisungen-erteile/) Austrijas modelis atšķiras no citām Eiropas valstīm, kurās personas parasti uzņemas ģenerālprokurora pienākumus.

Reforma paredz koleģiālu vadības modeli, kas sastāv no trim līdzvērtīgiem locekļiem, kurus katrs ieceļ uz sešiem gadiem. Komitejas priekšsēdētāja amatam vajadzētu mainīties ik pēc diviem gadiem. Iecelšana notiek vairākos posmos: Tieslietu ministrijas komisija izstrādā priekšlikumu, Nacionālā padome ievēl locekļus, un oficiālo iecelšanu veic federālais prezidents. Tiesu eksperti šo jauninājumu uzskata par pagrieziena punktu, un tā mērķis ir palielināt tiesībaizsardzības iestāžu neatkarību. Tomēr kritiķi pauž bažas, ka pārmērīgas ziņošanas prasības un parlamenta nepārtrauktā kontrole, kā paredzēts valdības līgumā, var iedragāt ideju par koleģiālu struktūru. Prokuratūras prezidente Jeļena Haslingere ir raksturojusi balsošanas uzvedības caurskatāmību kā problemātisku. Saskaņā ar SN tieslietu ministrs komandķēdi līdz šim ir uzskatījis par kritisku, kas ir izpelnījies lielu kritiku gan Austrijā, gan starptautiskā mērogā.

Eiropas perspektīva

Austrijas federālās prokuratūras modelis būtiski atšķiras no citām Eiropas valstīm. Daudzās valstīs prokuroriem ir skaidra loma kā personām, kas ir tieši atbildīgas par kriminālvajāšanu. Savukārt Austrijā koleģiālā struktūra tiecas pēc lielākas neatkarības, bet arī zināmas sarežģītības lēmumu pieņemšanā. Eiropas Komisija gaidāmās reformas jau novērtējusi pozitīvi, taču brīdina par nepietiekamu parlamentāro kontroli salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm.

Starptautiskajā salīdzinājumā, īpaši ASV, atklājas vēl interesantas atšķirības. Prokurori Amerikas Savienotajās Valstīs ir decentralizēti un ietilpst Tieslietu departamentā. Šeit kriminālvajāšanu veic federālās apgabala prokuratūras atsevišķos štatos, savukārt ASV ģenerālprokurors ir atbildīgs. ASV advokātus ieceļ prezidents, un viņi strādā ģenerālprokurora uzraudzībā, kuru pats ir apstiprinājis Senāts. Šī sistēma arī agrāk ir izraisījusi diskusijas par tiesībaizsardzības iestāžu neatkarību, jo ģenerālprokurora dubultā loma kā ģenerālprokuroram un viņa spēja tikt prezidentam atlaistam rada jautājumus par lojalitāti. Salīdzinājums liecina, ka, neskatoties uz atšķirīgām struktūrām, tiesu reformas jomā visur ir līdzīgi izaicinājumi, un jaunas institūcijas ieviešana būtu jāatbalsta ar skaidriem noteikumiem un caurskatāmību. Papildu informācija par šo tēmu ir atrodama [Parlamenta] ziņojumā (https://www.parlament.gv.at/fachinfos/rlw/Wie-sind-Stanwalten-in-Europa-und-den-USA-organisiert/).