Merkele: Mēs to varam! – Ieskats Vācijas bēgļu politikā

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Angela Merkele aizstāv savu 2025. gada bēgļu politiku Hannoverē un uzsver, cik svarīga ir gatavība palīdzēt Vācijā.

Angela Merkel verteidigt ihre Flüchtlingspolitik 2025 in Hannover und betont die Bedeutung von Hilfsbereitschaft in Deutschland.
Angela Merkele aizstāv savu 2025. gada bēgļu politiku Hannoverē un uzsver, cik svarīga ir gatavība palīdzēt Vācijā.

Merkele: Mēs to varam! – Ieskats Vācijas bēgļu politikā

Protestantu baznīcas kongresā Hannoverē 2025. gada 1. maijā Angela Merkele atkārtoja savu labi zināmo frāzi “Mēs varam to izdarīt”, vēlreiz aizstāvot savu bēgļu politiku 2015. gada krīzes laikā. Merkele uzsvēra, ka uzticēšanās cilvēku vēlmei palīdzēt Vācijā bijusi izšķiroša loma. Viņa gan arī atzina, ka katru dienu nebūtu iespējams uzņemt 10 000 jaunu bēgļu. Savā runā viņa arī aicināja uzlabot veidu, kā mēs saskaramies ar cilvēkiem, kuriem nav tiesību uzturēties Vācijā. Merkele uzsvēra, ka cilvēki, kas stāvēja pie robežas, nav noraidīti, bet gan pieņemti. oe24 ziņo.

Pretstatā Merkeles nostājai, CDU izraudzītais pēctecis Frīdrihs Mercs ievēro citu migrācijas kursu. Viņš paziņoja, ka jaunā federālā valdība vēlas labāk kontrolēt štatu robežas un palielināt migrantu noraidīšanu. Izraudzītais kancelejas ministrs Torstens Frei sacīja, ka stingrākus pasākumus pret nelegālo ieceļošanu varētu sagaidīt no 6.maija. Tas varētu būt nozīmīgas izmaiņas Vācijas bēgļu politikā.

2015. gada bēgļu krīze

Bēgļu krīzei, kas sākās 2015. gada maijā, bija raksturīga dramatiska situācija Sīrijā, Irākas ziemeļos un Afganistānā. Šajā brīdī toreizējais federālais iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs Vācijā sagaidīja aptuveni 450 000 bēgļu; vēlāk šis skaitlis tika pārskatīts uz 800 000. Eiropas valstis, īpaši Grieķija un Turcija, saskārās ar savām problēmām, vienlaikus ļaujot bēgļiem cauri. Izšķirošā brīdī Iekšlietu ministrija apsprieda bēgļu atgriešanos Ungārijā, taču nolēma viņus nesūtīt atpakaļ. Vācijas vēstures dokumenti apraksta.

Publiski situācija kļuva arvien saspringtāka, tik ļoti, ka 2015. gada 26. augustā Merkeli apvainoja pūlis Heidenavas apmeklējuma laikā. Preses konferencē 31. augustā viņa iestājās par sakārtotiem apstākļiem un paziņoja par stingriem pasākumiem pret nemieriem. Beidzot 2015. gada 4. septembrī bēgļu plūsma sasniedza savu maksimumu un federālajai valdībai bija jāsaprot, ka bēgļus vairs nevar apturēt. Kādā vēlīnā paziņojumā Merkele nolēma, ka šos cilvēkus nedrīkst atraidīt, kas tika uztverts kā pragmatisks lēmums bez lielas drāmas.

Ceļš uz Vāciju

Turpmākajā periodā tika izsludināta robežkontrole, kas radīja neskaidrības par šo pasākumu nozīmi. Merkele savus lēmumus aizstāvēja līdz 2015. gada 15. septembrim un uzsvēra nepieciešamību ātri reaģēt uz notikumu attīstību. Šie izaicinājumi un lēmumi veidoja ne tikai migrācijas politiku, bet arī Vācijas publisko tēlu starptautiskajā sabiedrībā.

Merkele arī atgādināja, ka Eiropa jau iepriekš ir pārvarējusi lielus šķēršļus. Šīs pagātnes pārdomas parāda, ka bēgļu un migrantu problēmas joprojām ir būtisks jautājums Vācijai un Eiropai pat jaunas politiskās vadības apstākļos. Sarunu delegācijas dalībnieks toreiz secināja, ka pat veiksmīgi līgumi bieži vien var izgāzties praktiskās īstenošanas dēļ, kas vēl vairāk izgaismo izaicinājumus migrācijas politikā. Quotes.eu dokumentēts.