Matura skandāls Vīselburgā: skolēni testā izmanto ChatGPT!
HBLFA Wieselburg studenti tiek turēti aizdomās par ChatGPT izmantošanu pēc brieduma eksāmeniem. Nosakiet par izglītību atbildīgos.

Matura skandāls Vīselburgā: skolēni testā izmanto ChatGPT!
2025. gada 7. maijā notika incidents HBLFA Francisco Josephinum Vīselburgā, Scheibbs rajonā, Lejasaustijā, kura rezultātā tika pievērsta uzmanība eksāmenu kultūrai skolās. Vācijas Maturā, kurā piedalījās 26 skolēni, ievērojama daļa eksāmena darbinieku esot ieguvuši piekļuvi internetam eksāmena laikā. Skaļi 5 min Viens students pat tika pieķerts, izmantojot ChatGPT, lai atbalstītu savu eksāmena darbu.
Reakcijas uz šo incidentu ir dažādas. Izglītības ministrija ir apstiprinājusi testēšanas situācijas apiešanu, neskatoties uz uzraudzīto ietvaru. Pārstāvis sacīja, ka skartie klēpjdatori tika nosūtīti ministrijai analīzei. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai tiešām ir bijis maldināšanas mēģinājums, tāpēc tiek piemērota nevainīguma prezumpcija. Studentam, kurš izmantoja ChatGPT, eksāmens tagad būs jākārto vēlreiz rudenī, savukārt pārējiem studentiem, visticamāk, nebūs turpmākas sekas.
Incidentu apjoms
Lai novērstu šādus incidentus, skola plāno pastiprināti uzraudzīt eksāmenu kandidātu ekrānus, ko veic prokurori. Turklāt tiks pārbaudīti ietekmētie klēpjdatori, lai nodrošinātu, ka turpmākos testus var veikt atbilstošā sistēmā.
Digitālā izglītība un sociālā nevienlīdzība
Incidents HBLFA Francisco Josephinum rada arī lielākus jautājumus par digitālo pratību un taisnīgumu. Covid-19 pandēmijas laikā ir novērotas būtiskas atšķirības dažādu sociālo grupu skolēnu digitālajā līdzdalībā un mācību iespējās. Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras dokumentācija liecina, ka vecāku mājas lomai un piekļuvei tehniskajiem resursiem ir izšķiroša nozīme izglītības panākumos, jo īpaši skolas slēgšanas laikā. Vairāk nekā 66% sākumskolas skolotāju baidījās, ka šī sociālā nevienlīdzība saasināsies, ko pandēmijas laikā ievērojami pastiprināja digitālās problēmas.
Pētījums parādīja, ka Vācijas skolēni starptautiskajā salīdzinājumā bija pa vidu un trešdaļai nebija nepieciešamo digitālo prasmju. Piekļuve digitālajiem medijiem bija ļoti atkarīga no skolēnu sociālās izcelsmes, kas nozīmē, ka skolēniem no ģimenēm ar augstu kultūras kapitālu bija labāks labklājības līmenis, savukārt bērni no mazāk labvēlīgām vidēm bieži bija nelabvēlīgā situācijā. Lai mazinātu šo nevienlīdzību, ir nepieciešamas investīcijas digitālās izglītības infrastruktūrā un piedāvājumos, kas ļauj visiem skolēniem izmantot digitalizācijas piedāvātās iespējas.
Kopumā incidents HBLFA Francisco Josephinum ir ne tikai iespējamas akadēmiskas krāpšanas gadījums, bet arī izceļ aktuālas problēmas saistībā ar nevienlīdzību un digitālās izglītības apstrādi skolās. Kā šis incidents ietekmēs eksāmenu nākotni un digitālo rīku izmantošanu, vēl ir redzams.