Plūdu risks: Austrija gatavojas gaidāmajam plūdmaiņu vilnim!

Plūdu risks: Austrija gatavojas gaidāmajam plūdmaiņu vilnim!

Stubenring 1, 1010 Wien, Österreich - 2025. gada 20. maijā galvenā uzmanība tiek pievērsta plūdu aizsardzībai. Plūdu notikumi bieži ir noveduši pie applūdušiem ceļiem, laukiem un pagrabiem, kā arī ārkārtas evakuācijas pēdējos gados. Lai cīnītos pret šo izaicinājumu, federālais ministrs Norberts Tettschnig un Christian Schimanofsky, Ceļu drošības pilnvarnieku padomes direktors, iepazīstina ar plūdiem. Kā daļu no gaidāmās preses konferences piektdien, 2025. gada 23. maijā, papildus jaunai aptaujai par iedzīvotāju izpratni par plūdiem tiks prezentēta arī 10 punktu darbības programma.

Galvenais punkts diskusijās ir informēta iedzīvotāju loma. Būtiska ir liela vajadzība pēc informācijas, lai sagatavotos plūdiem, kā arī drošības pasākumi plūdu notikumu laikā un pēc tiem. Turklāt tiek paziņota informācijas kampaņa ar nosaukumu "Plūdi - es sevi aizsargāju", kas jāsāk 2025. gada martā.

Piesardzības aizsardzība pret plūdiem

Svarīgs plūdu profilakses aspekts ir tas, ka tikai 20 % dabisko plūdu zonu ir atstāti lielās upēs, piemēram, Reinai, Elbei, Donavei un Oderam. Dika bāzētie grāvji pēdējos gadsimtos ir samazinājuši šīs teritorijas, kas nozīmē, ka upju spēja absorbēt un saglabāt ūdeni ir ievērojami samazināta. Plūdu aiztures zonas var mazināt plūdu viļņus, sagriežot ūdeni. Tāpēc šīs teritorijas ir būtiskas plūdu aizsardzībai, kā ziņo Federālā vides aģentūra.

Ūdens mājsaimniecības likums prasa nodrošināt lielākas teritorijas upju pārmērībai. Lai risinātu nopietnos izaicinājumus, izmantojot plūdus, tika nolemti pasākumi Nacionālajā plūdu aizsardzības programmā (NHWSP), kas jāīsteno Vācijā pēc 2013. gada plūdu notikumiem. Pasākumi ietver rotājumus, plūdu pīķa izveidi un vājumu novēršanu, lai samazinātu plūdu stendus par 10 līdz 50 cm.

• Plānotie pasākumi NHWSP:
• Plūdu poļu ar 825 miljoniem m³ aiztures apjoma
• 25.011 hektāri dike noraidījumu

Dabiska plūdu aizsardzība, izmantojot renaturāciju

Renaturācijas pasākumi ir vēl viena plūdu aizsardzības atslēga. Vēsturiski cilvēki dzīvoja drošās vietās, bet telpa, kas nepieciešama kopš 19. gadsimta, izraisīja dzejnieku būvēšanu upes krastā. Apmēram divas trešdaļas no Vācijas upju palienēm ir pazudušas un tikai 10 % ir dabiskā stāvoklī. Upju renaturācija tiek uzskatīta par novatorisku, lai mazinātu plūdu notikumus un izvairītos no ēku un infrastruktūras bojājumiem.

Plūdu aizplūšanu palēnina dabiskās plūdu ainavas, kas mazina apdzīvotās teritorijas lejup pa straumi. Decentralizēti pasākumi izrādās efektīvāki, it īpaši ar reģionāliem stipriem lietus gadījumiem. Pasākumu kombinācija palienē un ūdenī var vēl vairāk palielināt plūdu aizsardzības efektivitāti, un tas ir plaši jāveicina.

Lai nodrošinātu jūsu pašu aizsardzību, ir liela nozīme. Informācija par plūdu risku un strukturālām korekcijām būtu jāpiedāvā vairāk. Turklāt steidzami nepieciešama elementārā bojājuma apdrošināšana, jo parastā apdrošināšana bieži nesedz plūdu bojājumus. Piemēram, 2021. gadā tikai 46 % ēku Vācijā bija apdrošināti no dabas apdraudējumiem.

Plūdu izaicinājumi ir sarežģīti, bet efektīvu aizsardzību pret plūdiem var panākt ar kopīgiem centieniem un informētiem lēmumiem. Papildu informācija par šīm tēmām ir atrodama šādos ziņojumos: OTS.AT ziņo, ka ..., [Vides-top-hochwasser-nich-schuetze-Mich), vides bandasamt. (https://www.umweltbundamt.de/themen/wasser/hoch-lasswasser/vorsorgenderhwasschutz), un [vides bundesamt.de paskaidro, kā renaturācija var plūdot] (https://www.umweltbundamt.de/hochwasser- donaturaturerunung- defan- defan- defan- defan- defan- defan- defan- defan.).