Corpus Christi 2025: tradīcijām un svinībām bagāts festivāls!

Corpus Christi 2025: tradīcijām un svinībām bagāts festivāls!

2025. gada 19. jūnijā Austrijā tiks svinēti katoļu svētki Corpus Christi, kas oficiāli pazīstami kā “Kristus Miesas un Asins svinības”. Šie svētki ir viens no svarīgākajiem notikumiem katoļu baznīcas gadā un izceļ Jēzus Kristus patieso klātbūtni Euharistijā. Termins “Corpus Christi” ir atvasināts no vidusaugšvācu vārda “vrône lîcham”, kas nozīmē “Kunga ķermenis”. Svētkus galvenokārt raksturo krāšņi gājieni, kuros pa ielām monstrancē tiek iznests iesvētītais saimnieks garīdznieku, altārpuišu, mūzikas grupu un tērpu klubu pavadībā.

Corpus Christi tiek svinēta otrajā ceturtdienā pēc Vasarsvētkiem, kas ir 60 dienas pēc Lieldienu svētdienas. Festivāla pirmsākumi meklējami augustīniešu mūķenes Julianā no Lježas 13. gadsimtā. Juliānai, kura agrā bērnībā palika bārene un par kuru rūpējās augustīniešu kora sievietes, bija vīzijas, kas viņu iedvesmoja aicināt uz Euharistijas godināšanas svētkiem. Viņu ideja guva atbalstu biedru vidū, un galu galā 1264. gadā pāvests Urbāns IV to iekļāva baznīcas kalendārā kā oficiālus svētkus. Svinības Austrijā ir atzītas par valsts svētkiem un ne tikai piesaista ticīgos, bet daudzi cilvēki izmanto šo dienu īsiem atvaļinājumiem vai atpūtai brīvā dabā.

Tradīcijas un svētki

Gājieni Corpus Christi laikā ir redzama katoļu ticības izpausme publiskajās telpās. Maršrutos tiek uzstādīti svinīgi noformēti altāri, un laukos liels uzsvars tiek likts uz tradīcijām. Mājas ir izrotātas ar karogiem un svēto tēliem, bērni kā cieņas un godbijības zīmi kaisa ziedu ziedlapiņas. Šīs paražas, kas radušās 14. gadsimtā, ir paredzētas, lai demonstrētu Kristus klātbūtni pasaulē, nevis tikai ierobežotu to draudzē.

Pirmā dokumentācija par Corpus Christi procesijām ir datēta ar 13. gadsimta beigām. Šos svētkus pavadīja muzikālās grupas, un maršrutā bieži tika iekļauti izgreznoti altāri. Parastu nest svētkos svētkos apkārtnē ieviesa pāvests Urbāns IV pēc tam, kad viņš izmantoja Bolsano brīnumu kā pierādījumu svētku nepieciešamībai. Mūsdienās tas ir vietējā bīskapa ziņā, kā un vai procesijai jānotiek.

Festivāla nozīme

Corpus Christi atgādina ticīgajiem, ka viņu reliģija var un var būt publiski redzama. Svētki nostiprinājušies ne tikai Austrijā, bet arī pārsvarā katoļu federālajās zemēs Vācijā. Vatikāna II sanāksmē Euharistija tika uzsvērta kā augstākā pielūgsmes forma, uzsverot Corpus Christi nozīmi. Lai gan kritiķi, piemēram, Mārtiņš Luters, uzskatīja svinības par provokāciju, Corpus Christi joprojām ir nozīmīgs ticības un kopienas laiks.

Daudzi ticīgie, kas sakņojas tradīcijās, svin šo dienu kā daļu no savas reliģiskās identitātes. Juliana no Lježas, kas bija lielā mērā atbildīga par festivāla izveidi, tika kanonizēta 1869. gadā. Viņu vīzijas un uzticība Euharistijai joprojām ir ļoti nozīmīga katoļu kopienā, izmantojot Corpus Christi. Viņas pavadones Evas fon Lježas kanonizācija ir vēl viena viņas ietekmes pazīme šo svētku vēsturē.

Plašāku informāciju par festivāla norisi skatiet vietnē [oe24](https://www.oe24.at/oesterreich/chronik/was-wird-an-fronleichnam-eigentlich-ge Feiert/637764216), katholisch.de un [deutschland- Feiert.de](https://www.deutschland- Feiert.de/religioese-ferientage/).