Piektdienās turpmākajām prasībām tūlītējas fosilās subsīdijas stop!

Piektdienās turpmākajām prasībām tūlītējas fosilās subsīdijas stop!

Deutschland - Tuvojas klimata katastrofa, un diskusija par fosilo subsīdijām kļūst arvien steidzīgāka. Nesenā kampaņā Budgetaringā Austrijā piektdienās nākotnē tika aicināts skaidri izteikt finanšu ministra apņemšanos: tūlītējās apstāšanās fosilās subsīdijas. Kustības pārstāve Sofija Šerere pauda sašutumu par turpmāku klimata noteikšanas projektu finansēšanu un brīdināja par tālajām sekām nākamajām paaudzēm. Saskaņā ar prognozēm 1,5 grādu apkures robežu varētu pārsniegt 2028. gadā. Saskaņā ar plānoto budžeta dizainu to sauc par nolaidīgu.

Laila Kriechbaum, arī no piektdienām nākotnē, uzsvēra, ka budžets nebija pietiekams, lai sasniegtu steidzami nepieciešamos klimata mērķus. Tas varētu izraisīt miljardu durvju publiskajam sektoram. Cits aktīviste Emma Reynolds kritizēja, ka, neraugoties uz reklamētajiem taupības pasākumiem klimata krīzē, fondi turpinās ieguldīt fosilā kurināmā, un dzīves kvalitāte ir apdraudēta.

Prasību un uzkrājumu efekti

Aktīvists: iekšpusē īpašas prasības ir formulētas, lai ieviestu steidzami nepieciešamos ietaupījumus budžetā. Tas ietver naftas cauruļvada privilēģiju dzēšanu un 70 miljonu eiro samazinājumu gāzes cauruļvada būvniecībai. Saskaņā ar konteksta institūta datiem vairāk nekā 1 miljardu eiro varētu ietaupīt katru gadu, ja trīs satiksmes finansējums tiek sociāli reformēts. Šiem ietaupījumiem varētu būt nozīmīga pozitīva ietekme uz valsts finansēm un vidi.

Turpmākās prasības ietver dīzeļdegvielas privilēģiju ekoloģizāciju un kravas automašīnu nodevas pielāgošanu CO₂, gaisa un trokšņa piesārņojumam, kas varētu radīt papildu valsts ienākumus līdz 320 miljoniem eiro. Budžeta lēmums ir paredzēts 18. jūnijā, kas palielina laika spiedienu šo pasākumu īstenošanai.

Klimata draudzīga transformācija Vācijā

Saistīta tēma tiek parādīta arī Vācijā, kur vairāk nekā 16 miljardi eiro katru gadu ieplūst klimata subsīdijas nozarei, bet tikai 2,8 miljardi eiro ieplūst klimata draudzīgā atjaunošanā. Pētījums, kas izveidots Greenpeace vārdā, pierāda, ka šo subsīdiju samazināšana līdz 2025. gada beigām varētu atbrīvot vismaz 10 miljardus eiro. Galvenā uzmanība tiek pievērsta fosilā kurināmā subsīdijām, piemēram, oglēm, naftas un gāzei.

Federālā valdība ir apņēmusies samazināt subsīdijas pret klimatu līdz 2025. gadam G7 ietvaros un koalīcijas līgumā. Neskatoties uz to, rūpniecības nozare pēdējā desmitgadē gandrīz nav progresējusi siltumnīcefekta gāzu samazināšanā. Šo klimata subsīdiju galvenie profesionāļi bieži ir lielas korporācijas, kas gūst labumu no atvieglojumiem elektrības nodokļos un citās dotācijās.

Turpmākie mēneši ir izšķirīgi klimata politikas kursā gan Austrijā, gan Vācijā. Aktīvista steidzamās prasības: iekšpusē fosilo subsīdiju dzēšana ir politiskās diskusijas uzmanības centrā.

Atliek redzēt, vai valdības reaģēs uz šo spiedienu, un uzsāks nepieciešamās reformas, lai apturētu globālo sasilšanu un nodrošinātu finanšu atvieglojumu nākamajiem gadiem. Ņemot vērā gaidāmo klimata krīzi, tagad ir nepieciešama rīcība.

Öekonews ziņo, ka ...
Fridays nākotnes prasībām ...
greenpeace ilustrē, ka ...