ES uzliek cietu 17. sankciju paketi pret Krievijas ēnu floti!

ES uzliek cietu 17. sankciju paketi pret Krievijas ēnu floti!

Österreich - Eiropas Savienība 2025. gada 20. maijā pieņēma visaptverošu jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Šī 17. sankciju pakete ir īpaši vērsta pret tik saukto ēnu floti, kas sastāv no gandrīz 200 kuģiem, kas darbojas naftas tirdzniecībā. Mērķis ir novērst šo kuģu darbību un nodrošināt, ka šīs flotes operatori vairs neizdod labumu no Eiropas dienestiem. Turklāt ir vērsti uz uzņēmumiem, kas atbalsta karu vai apiet esošās sankcijas, kā [https://www.vol.at/eu-einige-sich-auf-17-sanctpaket- pretrusslands/9415526).

ES āra pārstāvis Kaja Kallas paziņoja, ka gatavojas turpmākas sankcijas. Šos pasākumus arvien vairāk pastiprina koordinēta ES reakcija, kuru ilgāk Krievija karo. "Jo garāks Krievijas karš, jo grūtāka ir mūsu reakcija," sacīja Kallas. Šajā kontekstā ES ārlietu ministri plāno ne tikai apspriest Ukrainu, bet arī par situāciju Gazā un Sīrijā. Austrija atbalsta šos pasākumus, kurus pārstāv ministri, pārspējot Meinl-Reisinger un Klaudia Tanner.

ekonomiskā ietekme un citi pasākumi

Jaunajā sankciju paketē ietilpst arī aptuveni 30 ekonomikas dalībnieki, kurus ietekmē jauni eksporta ierobežojumi. Desmitiem cilvēku un uzņēmumu vairs nespēj veikt uzņēmējdarbību ES, un viņiem ir jāgaida bagātības slēgšana. Tajā pašā laikā Lielbritānijas valdība arī paziņoja par jaunām sankcijām, kuru mērķis ir Krievijas ieroču sistēmu piegādes ķēdes. Plānotajos ES pasākumos ietilpst arī Krievijas naftas cenu seguma samazināšana un citas sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, piemēram, [https://www.tagesschau.de/auland/europa/eu-sanctation-russland-172.html).

ES aizsardzības ministrs, ieskaitot Vācijas ministru Borisu Pistoriusu, runāja par Eiropas modernizāciju un Ukrainas militāro atbalstu. Pistoriuss pauda skepsi par Krievijas nodomiem un uzsvēra, ka naudas ieplūdes samazināšana no enerģijas pārdošanas jāuzskata par visefektīvāko sankciju. Aizsardzības ministrs Tanners atbalstīja iniciatīvas, bet skaidri pateica, ka pasākumu efektivitātei vajadzētu gaidīt.

Globālās perspektīvas un humānie aspekti

Ekonomiskajām sankcijām ir arī globāla ietekme, īpaši pārtikas piegādē. Krievijas uzbrukums Ukrainai jau ir apdraudējis šo aprūpi. Kaut arī ES nav noteikusi tiešas lauksaimniecības sankcijas pret Krieviju, ekonomiskās sankcijas ietekmē tirdzniecības apstākļus. Papildu pasākumiem vajadzētu arī sekot līdzi humānajiem aspektiem, lai izvairītos no netīša aprūpes problēmām, kā zinātnes un politikas pamats paskaidro pašreizējā analīzē [swp-berlin.org] (https://www.swp-berlin.org/publication/wirtschafts-sland- pret Russland- starptautiskajiem efektiem). Starptautiskās sabiedrības reakcija liecina, ka pašreizējā krīzē ir būtiska koordinēta atbilde uz Krieviju.

Sarunās par iespējamo pamieru starp Krieviju un Ukrainu, šķiet, iepriekšējie diplomātiskie pasākumi ir parādījuši nelielu progresu. ASV prezidents Trumps paziņoja, ka sarunām par pamieru jāsāk “nekavējoties”, taču situācija joprojām ir saspringta un nākotne nav skaidra.

Kopumā pašreizējā attīstība rāda, ka ES un tās partneri ir apņēmušies vēl vairāk pastiprināt ekonomiskos un militāros pasākumus pret Krieviju, savukārt humānās palīdzības problēmas var nezaudēt.