ES samits 2025: Stocker prasa risinājumus Irānai un migrācijai!

ES samits 2025: Stocker prasa risinājumus Irānai un migrācijai!

Brüssel, Belgien - kanclers Kristians Stokers (ÖVP) bija apmierināts ar ES samita gaitu Briselē 2025. gada 27. jūnijā, kas beidzās neilgi pirms pusnakts. Intensīvā programma nodarbojās ar daudzām centrālajām tēmām, ieskaitot saspringtās situācijas Tuvajos Austrumos, jo īpaši ar militāriem strīdiem Irānā un humāno krīzi Gazas joslā. Stocker uzsvēra steidzamību veikt sarunas pēc militāriem sitieniem Irānā un piešķīrusi kodoliekārtu piekļuvi kodolinstitūcijām.

Gazas joslā situācija joprojām ir kritiska, jo ķīlnieki joprojām netiek atbrīvoti un humānā situācija tika raksturota kā nepieņemama. Austrija noteikti izteicās pret ES un Izraēlas asociācijas līguma apturēšanu. Šo noraidījumu pauda arī kanclers Stockers, kamēr viņš uzsvēra nepieciešamību pēc dialoga šajā jutīgajā situācijā.

Migrācijas politika un konkurētspēja

Vēl viena virsotnes galvenā tēma bija migrācija, kurā 21 no 27 ES valstīm intensīvi strādāja pie risinājumiem. Austrija dod būtisku ieguldījumu. Stocker paziņoja par svarīgiem nākamajiem soļiem, piemēram, atgriešanās regulas ieviešanu, drošas trešo valstu definīciju un ārējās robežas aizsardzības uzlabošanu.

Sadarbība ārpolitikā

Slovākijas attieksme pret Krievijas ES sankcijām joprojām nav droša. Kamēr esošais sankciju režīms tika pagarināts par vēl sešiem mēnešiem, pasākumu stingrāk nebija. Slovākija pieņem tikai atbalstu 18. sankciju paketei, kas koncentrējas uz enerģijas un banku sektoru un ēnu floti, ja var garantēt drošu dabasgāzes piegādi. ES valstīs ir arī domstarpības par sadarbību ar Izraēlu saistībā ar asociācijas līguma pārskatīšanu.

kanclers Frīdrihs Mercs pauda bažas par Ukrainas atbalstu pēc jaunākajām ES un NATO virsotnēm. Papildus Ukrainas palīdzībai tika apskatīta aizsardzības izdevumu tēma, saskaņā ar kuru komisijas prezidenta Ursula fon der Leyen priekšlikums tika apspriests par ES konkurences fonda izmantošanu aizsardzībai un telpai. Mercs aicināja uz īpašām politikām no NATO lēmumiem un atsaucās uz nepieciešamību stiprināt rūpniecību, īpaši ķīmiju, aptieku un mašīnbūvi.

Ekonomikas izaicinājumi un klimata mērķi

Muitas konfliktam ar ASV bija arī galvenā loma samitā. Mercs aicināja ātrāku sarunu vienkāršošanu un norādīja uz steidzamo nepieciešamību līdz 9. jūlijam noslēgt muitas līgumu. Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas saskaņot ES klimata mērķus ar ekonomiskajām vajadzībām.

Kopumā valsts un valdības vadītāji nākamajam gadam paaugstināja eiro ieviešanu Bulgārijā, kas ir pozitīva attīstība ekonomiskajai integrācijai ES. Konsultācijas par šīm tēmām turpināsies 2025. gada jūlijā, savukārt izaicinājumi un lēmumi, kas ietekmē arodbiedrību, joprojām ir uz galda.

Lai iegūtu papildinformāciju par ES samita gaitu, skatiet Vīne.at, ZDF un tagesschau.