Flamingo trauksme Itālijā: rīsu audzētāji cīnās par savu ražu!

Flamingo trauksme Itālijā: rīsu audzētāji cīnās par savu ražu!

Lauksaimnieki Emīlijā-Romanijā, īpaši Ferrāras reģionā, saskaras ar eksistenciālu krīzi, ko izraisa flamingo un citu savvaļas putnu skaita pieaugums. Šie dzīvnieki apdraud savus rīsu laukus, meklējot mīkstmiešus, kukaiņus un mazus vēžveidīgos. Giampaolo Cenacchi, rīsu audzētājs un “Riso del Delta del Po” konsorcija viceprezidents, ziņo, ka ražas zudumi ir palielinājušies līdz pat 80 procentiem. Lauksaimnieki sākuši veikt nakts patruļas, lai padzītu spalvu kaitēkļus. Viņi cenšas atturēt putnus ar ragiem, tukšām patronām un prožektoriem, taču ar ierobežotiem panākumiem, jo ​​flamingo arvien vairāk pierod pie trokšņiem.

Pēdējos gados rīsu lauku skaits reģionā ir samazinājies uz pusi, vēl vairāk pasliktinot lauksaimnieku situāciju. Cenacchi raksturo flamingus kā jaunāko mēri pēc tam, kad reģionu jau ir skāris sausums un stiprs lietus. Klimata pārmaiņas jo īpaši ir ietekmējušas lauksaimniecības vidi Emīlijā-Romanijā, izraisot veco problēmu atjaunošanos.

Papildu izaicinājumi, ko rada klimata pārmaiņas

Lauksaimniecība Itālijā cīnās ne tikai ar pēkšņiem tveicīgajiem apstākļiem, bet arī ar ekstremāliem laikapstākļiem. Ievērojami plūdi notika 2023. gada martā, prasot 17 cilvēku dzīvības. Augsnes, ko bija sabojājis ilgstošs sausums, pēkšņi vairs nespēja absorbēt lielu lietus daudzumu.

Pētījumi liecina, ka klimata pārmaiņas nopietni ietekmē lauksaimniecību visā pasaulē, jo īpaši tropu un subtropu reģionos, kur sagaidāms, ka ražošana samazināsies. Tas varētu ietekmēt arī Itālijas lauksaimniecību, jo arvien svarīgāk kļūst gan flamingo, gan labības aizsardzība. Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo tiek prognozēts, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam palielināsies par trīs miljardiem cilvēku, un tas prasīs ievērojamu lauksaimnieciskās ražošanas pieaugumu. Tajā pašā laikā tādas spēles kā flamingo ir ārkārtīgi populāras tūristu vidū un piesaista apmeklētājus Po deltas apkaimē, kas atzīta par UNESCO Pasaules mantojuma vietu.

Lauksaimnieki aicina varas iestādes veikt atbilstošus pasākumus un kompensācijas, lai saglabātu savus rīsu laukus. Viņu grūtības norāda uz nepieciešamību pēc institucionālā atbalsta, lai izstrādātu gan īstermiņa risinājumus pašreizējām problēmām, gan ilgtermiņa stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā lauksaimniecības praksei un dabas resursu izmantošanai ir jābūt atbildīgi līdzsvarotai, lai nākotnē nodrošinātu nodrošinātību ar pārtiku. Tas ir izaicinājums, kas kļūst arvien redzamāks daudzās lauksaimniecības jomās visā pasaulē, jo klimata pārmaiņu dēļ apstākļi turpina mainīties.