Pensiju reforma zem spiediena: vai sākuma vecums beidzot ir paaugstināts?

Pensiju reforma zem spiediena: vai sākuma vecums beidzot ir paaugstināts?

Laimgrubengasse 10, 1060 Wien, Österreich - Austrijā pensiju sistēma arvien vairāk tiek pakļauta spiedienam. Austrijas vecāko asociācijas prezidente Ingrīda Koroseca tagad aicina pielāgot faktisko pensionēšanās vecumu likumā noteiktajam 65 gadu vecumam. Saskaņā ar Korosec, šis pasākums valstij ietaupīs aptuveni 2,8 miljardus eiro gadā. Turklāt sieviešu sākuma vecums līdz 2033. gadam tiks pielāgots vīriešiem, kas varētu samazināt valsts dotācijas kopumā aptuveni 10 miljardus eiro. Pašlaik apmēram 44 procenti cilvēku vecumā no 55 līdz 64 gadiem nebeidzas viņu algotu nodarbinātību regulārā pārtraukšanā, bet gan slimības atvaļinājumā vai bezdarbā. Skaitļi rāda, ka vīrieši 2023. gadā bija tikai līdz 62,2 gadiem, kas uzsver šo reformu steidzamību. Korosec aicina valdībā atbildīgos sniegt faktus un ātri rīkoties, nevis uzkurināt bailes, piemēram, "https://www.ots.at/presseaus-sung/ots_20241219_ots0135/korosec-cactic-an-an- antistalter-10-mrd" target = "_ blank"> ots.at .

Pensiju sistēmas politiskās problēmas un nākotne

Pēdējā visaptverošā pensiju sistēmas reforma ir bijusi pirms 20 gadiem, un daudzi eksperti brīdina, ka spiediens uz reformu pieaug. Fiskālās padomes prezidents Kristofs Badelts uzsver, ka uzņēmuma novecošanās negatīvi ietekmēs pensiju un aprūpes izmaksas. Tas nākotnē varētu izraisīt ievērojamu finansiālu slogu. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu pakāpeniski palielināt likumā noteikto pensijas vecumu, ņemot vērā pieaugošo dzīves ilgumu. Pašlaik vīrieši vidēji aiziet pensijā aptuveni 62 gadu laikā un sievietes aptuveni 60 gadu vecumā, kas atgādina 70. gadu apstākļus. Pensijas drošības komisija tika dibināta 2017. gadā, lai uzraudzītu pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti. Jauns priekšsēdētājs Kristīne Mayrhuber uzņemas šo izaicinājumu, piemēram, ziņo presei .

Izaicinājumi ir skaidri: līdz 2028. gadam izdevumi par likumā noteikto pensiju apdrošināšanu varētu palielināties no EUR 12,7 miljardiem līdz 21,8 miljardiem eiro. To izraisa arvien pieaugošs pensiju piekļuves skaits un augsta inflācija. Neskatoties uz pretējām prognozēm, ko atbildīgie Sociālo lietu ministrijā ir atbildīgi, ir nepieciešama rīcība, lai veiksmīgi veiktu pielāgojumus. Tomēr partijas politiskās diskusijas bieži notiek priekšplānā, savukārt būtiskas reformas ietilpst malā. Ir skaidrs, ka pensijas dialoglodziņam ir jāsasniedz jauns nopietnības un caurspīdīguma līmenis, lai iespējotu pozitīvas izmaiņas.