Latvija piespiež 841 krievu pamest: jaunas valodas saistības!

Latvija piespiež 841 krievu pamest: jaunas valodas saistības!

Latvijas migrācijas pārvalde ir paziņojusi, ka 841 Krievijas pilsoņiem būs jāatstāj valsts līdz 2025. gada 13. oktobrim. Šo pasākumu paziņoja aģentūras Maira Roze vadītājs un ir daļa no stingrākajām uzturēšanās noteikumiem, kas tika izlemti 2022. gada rudenī. Izmaiņas tika ieviestas, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Sakarā ar šīm jaunajām vadlīnijām, krieviem jāpiesakās pastāvīgās uzturēšanās statusam un jāparāda ikdienas Latvijas zināšanas par to, kas tiek veikts ar valodas pārbaudi. Regula nodrošina arī drošības pārbaudi.

Tika lēsts, ka šie noteikumi ietekmē apmēram 25 000 cilvēku. Līdz šim apmēram 16 000 no viņiem ir sasnieguši neierobežotu un 1000 pagaidu uzturēšanās atļauju. Fakts, ka daudzas iesaistītās personas nevarēja izpildīt nepieciešamās juridiskās prasības savlaicīgi, ir īpaši satraucoša varas iestādēm. Tāpēc viņi tagad saskaras ar piespiedu izraidīšanu - pasākumu, kas jau ir izmantots desmit gadījumos. Turklāt 2600 cilvēku atstāja Latviju patstāvīgi.

Piespiedu instrukcijas kā stingrs nozīmē

Ar šiem pasākumiem Latvijas valdība cenšas veicināt ārzemnieku integrācijas veicināšanu un vienlaikus nodrošināt drošību valstī. Saskaņā ar [Spiegel] (https://www.spiegel.de/auland/lettland-kuendigt-zwangs-von-russen- ohne-language prasmes-a-a-a-a81e-4a1d-9515-6db81677988b). Tas ir milzīgs izaicinājums attiecīgajiem krieviem, kas Latvijā nevarēja attīstīt jaunu perspektīvu.

Stažinātie uzturēšanās noteikumi un ar tām saistītās sekas ir daļa no lielākas tendences Latvijā, ko raksturo vēsturiskas migrācijas plūsmas. Saskaņā ar BPB, Latvija ir pieredzējusi vairākus emigrācijas un imigrācijas viļņus pagātnes gados. Pašreizējā agresīvā migrācijas politika varētu būt saistīta ar dažādiem faktoriem, ieskaitot imigrantu negatīvo uztveri sabiedrībā un ierobežojošo attieksmi pret migrantiem.

Vēsturiskās migrācijas tendences ietekmē mūsdienu pasākumus

Vēsturiski Latvija bija gan imigrantu, gan emigrantu galamērķis. Īpaši laikā starp pasaules kariem un pēc tam uz Otro pasaules karu bija ievērojami zaudējumi iedzīvotāju skaitā. Daudzi cilvēki aizbēga no Latvijas vai ir pārvietoti, kas ilgstoši ietekmēja valsts demogrāfisko sastāvu.

No aptuveni 12,7% ārvalstu pilsoņu Latvijā daudzi nāk no Gus valstīm. Latvija pagātnē ir ierakstījusi tikai dažus bēgļus. No otras puses, liela daļa imigrantu nāk ģimenes apsvērumu dēļ, nevis kā viesstrādnieki. Neskatoties uz nepieciešamo imigrācijas politikas un sistēmu pielāgošanu, Latvija joprojām ir ierobežojoša, kas ietekmē arī jaunpienācēju integrāciju.

Kopumā Krievijas pilsoņu situācija Latvijā joprojām ir nestabila. Paredzētie piespiedu instrukcijas ir spēcīgs signāls un atspoguļo pašreizējo valsts attieksmi pret cilvēkiem, kuri neatbilst jaunajām juridiskajām prasībām. Draudzes un ienaidnieka domājot par migrāciju, Latvija parāda skaidru līniju, kas sevi baro no notikumiem bagātās un sarežģītās vēstures.