Grasers cietumā: 21 gadu ilgs tiesu vājprāts beidzas ar bargāku sodu!
Spriedums pret Karlu Heincu Graseru tiks pasludināts 2025. gada 26. martā, un tas beigsies pēc 21 gada. Sīkāka informācija par tiesu praksi un korupciju Austrijā.
Grasers cietumā: 21 gadu ilgs tiesu vājprāts beidzas ar bargāku sodu!
Kārlim Haincam Graseram turpmāk būs jāizcieš cietumsods ilgstošā juridiskā lietā. Augstākā tiesa (OGH) apstiprināja pirmās instances spriedumu Buvogas lietā un samazināja Grasera cietumsodu no astoņiem uz četriem gadiem. Tas iezīmē beigas procesam, kas ilga 21 gadu un izraisīja pretrunīgu sabiedrības reakciju. Grasers paziņojis, ka iesniegs sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) kopā ar savu līdztiesājamo Valteru Meišbergeru, kuram piespriests līdz trīsarpus gadiem samazināts sods. Tas notiek, ņemot vērā to, ka piemērotie sodi izslēdz nosacītu iecietību.
Tiesvedības ilgumu, kas ilga 16 gadus, daudzi uzskatīja par negodīgu, nevis pašu spriedumu. Kritiski tika vērtēta arī sākotnējā tiesneša loma, kuras vīrs tviterī bija paudis aizvainojumu pret Graseru. Emocionālās debates par tiesu sistēmas integritāti pastiprina ziņojumi par politisko ietekmi Austrijas krimināltiesību sistēmā. Kreutnera ziņojumā, kas attiecas uz likuma varu Austrijā, teikts, ka tieslietu sistēmā ir nopietni trūkumi, kas pārsniedz Grasser lietu. Šos trūkumus, tostarp baidīto “divpakāpju” tieslietu sistēmu, skaļi minēja arī bijušais augsta ranga tieslietu ierēdnis Kristians Pilnačeks, kurš pauda bažas par politisko spiedienu izmeklēšanā.
Sabiedrības uztvere un juridiskās sekas
Sabiedrības simpātijas pret Graseru ir strauji kritušās, īpaši pēc televīzijas šova, kurā viņš izlasīja vēstuli no fana, kurš viņu raksturoja kā "pārāk skaistu un pārāk bagātu". Šādi izteikumi veicina priekšstatu, ka pret viņu pastāv ne tikai juridiski, bet arī sociāli aizspriedumi. Šie aspekti rada jautājumus par to, cik lielā mērā līdzjūtība vai antipātija, kā arī dzīvesveida vai politiskie jautājumi var spēlēt tiesas zālē. Atskats uz ilgstošo izmeklēšanu liecina, ka Grasers ļoti finansiāli un psiholoģiski cieta no procesa stresa. Viņa sieva Fiona Svarovski šajā laikā izrādīja lojalitāti, taču spriedze bija milzīga.
Diskusija par tieslietu sistēmas reformu Austrijā saasinās pēc tam, kad tieslietu ministre Alma Zadiča izveidoja izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu nepilnības un pieļautās netaisnības attieksmē pret prominentiem apsūdzētajiem. Kreutnera ziņojumā cita starpā pausts aicinājums ieviest neatkarīgu prokuratūru un stiprināt ekonomisko un korupcijas prokuratūru. Ziņojumā politiskie norādījumi Tieslietu ministrijā tiek uzskatīti par problemātiskiem, jo tie apdraud tiesu varas neatkarību.
Visbeidzot, atliek gaidīt, kā Austrijas konstitucionālā valsts un sabiedrība reaģēs uz pašreizējiem izaicinājumiem. Grasser lieta varētu darboties kā katalizators nepieciešamajām reformām tieslietu sistēmā, kas arī pārsniedz ģeogrāfiskās un institucionālās robežas.