Bronzas laikmeta zvērības: kanibālisms šokē Somersetu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Arheologi atklāj brutālu vardarbību un kanibālismu, kas Somersetā valdīja pirms 4000 gadiem, mainot mūsu uzskatus par bronzas laikmetu.

Archäologen enthüllen, dass vor 4.000 Jahren in Somerset brutale Gewalt und Kannibalismus herrschten, was unser Bild der Bronzezeit verändert.
Arheologi atklāj brutālu vardarbību un kanibālismu, kas Somersetā valdīja pirms 4000 gadiem, mainot mūsu uzskatus par bronzas laikmetu.

Bronzas laikmeta zvērības: kanibālisms šokē Somersetu!

Briesmīgi atklājumi no bronzas laikmeta: kanibālisms Lielbritānijā?

Britu aizvēstures šokējoša atklāsme izraisa ažiotāžu! Arheologi ir atklājuši asiņainākās slaktiņa pēdas, kas notika gandrīz pirms 4000 gadiem Somersetā, Anglijā. Vismaz 37 cilvēku, tostarp vīriešu, sieviešu un bērnu, mirstīgās atliekas vēsta drūmu stāstu par vardarbību un kanibālismu.

Vietnē, kas tika atklāta aptuveni pirms 50 gadiem, atrodas cilvēku mirstīgās atliekas ar griešanas un koduma pēdām. Šīs šausminošās pazīmes liecina par vardarbīgu slaktiņu, kas vienā, postošā notikumā iznīcināja visu sabiedrību. Kauli tika iemesti 15 metrus dziļā kaļķakmens šahtā, un galvaskausu iznīcināšana liecina par brutālu nogalināšanu.

Kas tika atklāts?

Vienā pašreizējais pētījums Zinātnieki pārbaudīja aptuveni 3000 sadrumstalotu kaulu, ko 1970. gados Charterhouse Warren atrada speleologi. Šīs mirstīgās atliekas, kuras tika ignorētas gadu desmitiem, liecina, ka vardarbību neizraisīja pārtikas vai resursu trūkums. Papildus cilvēku mirstīgajām atliekām tika atrasti arī liellopu kauli, kas liecina par pietiekamu pārtikas piegādi.

Analīze liecina, ka gandrīz puse mirstīgo atlieku nāk no pusaudžiem un bērniem. Tas liek domāt, ka visa kopiena tika iznīcināta vienā postošā incidentā. Uz kauliem ir daudzas griezuma pēdas, un dažos pat redzamas cilvēka koduma pēdas, kas liecina par kanibālismu.

Vardarbības iemesli

Pētnieki ir vienisprātis, ka vardarbību, iespējams, neizraisīja bads vai resursu trūkums. Nav pierādījumu par etnisko spriedzi vai konkurenci starp dažādām grupām šajā vietā. Drīzāk konfliktu varēja izraisīt zādzība, īpaši mājlopu, vai sociālie strīdi. Brutālie ievainojumi liecina, ka cietušie bijuši pārsteigti un tīši nogalināti.

Pētījuma vadošais autors Riks Dž. Šultings skaidro, ka šādi arheoloģiskie atklājumi paplašina mūsu izpratni par cilvēku vardarbību gan pagātnē, gan tagadnē. "Šeit novērotā ārkārtējā vardarbība, iespējams, nebija atsevišķs gadījums," viņš saka. "Iespējams, upuru radinieki meklēja atriebību, kas, iespējams, izraisīja vardarbības apburto loku reģionā."

Pētījums apstrīd ideju par mierīgu bronzas laikmeta Lielbritāniju un parāda, ka šīs kopienas bija diezgan spējīgas uz liela mēroga vardarbību. Pierādījumi par mēra infekcijām divu bērnu zobos liecina, ka slimība varētu būt palielinājusi spriedzi.

Atklājumi atklāj jaunu gaismu bronzas laikmetam un parāda, ka kanibālisms bija ne tikai izdzīvošanas mehānisms, bet arī to var uzskatīt par apzinātu darbību, lai dehumanizētu upurus.

Šī perioda arheoloģiskie atradumi ir ne tikai vietēja nozīme. Tie parāda, ka kanibālisms ir noticis sporādiski visā vēsturē, bieži vien īpašos rituālos vai izdzīvošanas kontekstos. Eiropā mazāk nekā 10 procenti zināmo vietu ir saistītas ar kanibālismu, kas liecina, ka tā nebija norma.

Somerseta atklājumi ir spēcīgs atgādinājums par cilvēces vēstures tumšajām pusēm un liek mums pārdomāt savu skatījumu uz bronzas laikmetu un tā laika sabiedrības praksi.