Villach: 91 gadu vecs atceras kara šausmas!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

91 gadu vecais Helmuts Reizingers no Viljahas stāsta par atmiņām par Otro pasaules karu un savu lomu kā bruņoto spēku dibinātājam.

Der 91-jährige Helmuth Reisinger aus Villach berichtet von Erinnerungen an den Zweiten Weltkrieg und seine Rolle als Gründungsmitglied des Bundesheeres.
91 gadu vecais Helmuts Reizingers no Viljahas stāsta par atmiņām par Otro pasaules karu un savu lomu kā bruņoto spēku dibinātājam.

Villach: 91 gadu vecs atceras kara šausmas!

Helmuts Reizingers, 91 gadu vecs un bruņoto spēku “dibinātājs”, dzīvo Viljahā un labprāt sniedz ieskatu savās atmiņās no Otrā pasaules kara. Dzimis 1934. gada 24. februārī Ternicā, Lejasaustijā, viņš intensīvi piedzīvoja šo laiku, neskatoties uz savu jauno vecumu. Smagie bombardēšanas reidi, kas notika gaisa kara laikā pret rūpniecību Lincā un Vīnerneištatē, viņam bija īpaši attīstoši. Šīs atmiņas viņam ir ļoti aktuālas arī šodien. Reizingers ziņo, ka bieži bijis liecinieks notriektu pilotu notveršanai, kas viņā izraisījis dažādas emocijas.

Gaisa karadarbībai, īpaši izmantojot pretgaisa ieročus, bija izšķiroša nozīme kara gaitā. Flak — saīsinājums no pretgaisa pistoles — pirmo reizi tika izstrādāts Pirmā pasaules kara laikā un gadu gaitā ievērojami uzlabojās. 30. gados daudzas valstis atzina nepieciešamību pēc īpašiem pretgaisa ieročiem. 8,8 cm Flak 18 kļuva par vienu no slavenākajiem Otrā pasaules kara lielgabaliem un tika izmantots ne tikai pret lidmašīnām, bet arī pret sauszemes karaspēku. Karam ejot, pretgaisa raķešu izmantošana kļuva arvien populārāka, taču zenītraķešu pamati saglabājās vēl ilgi pēc kara, tostarp Bundesvērā līdz 90. gadiem.

Avarējuši bumbvedēji un viņu apkalpes

Gaisa uzlidojumu laikā pieauga gaisa kuģu avāriju skaits, kuru liktenis ir mazāk zināms. Vēsturniece Nikola-Melānija Golla no Austrijas Vēstures nama pēta aptuveni 8300 apkalpes locekļu likteņus no 1058 ASV un Lielbritānijas lidmašīnām. Šis pētījums ir daļa no projekta “Down Allied Aircrew Database Austria”, ko atbalsta Austrijas Zinātņu akadēmija. Digitālā karte, kas dokumentē avārijas vietas, piedāvā dziļāku ieskatu kara pieredzē un kritušo karavīru likteņos.

Pēc avārijām vardarbīgi cietušo pilotu brutālajos likteņos ietilpa palīdzības nesniegšana, verbāla aizskaršana un pat linčošana. Tas notika pēc nacistu režīma lēmuma 1944. gadā, kas mudināja iedzīvotājus rīkoties agresīvi pēc ienaidnieka lidmašīnas avārijas. Piemērs tam ir afroamerikāņu pilots Valters P. Menings, kurš tika noslepkavots 1945. gada aprīlī. Viņa nogalināšana nav atsevišķs gadījums, bet gan daļa no plašākas traģēdijas, kas skārusi daudzus citus pilotus.

Rezumējot, tas parāda, ka gaisa karš un ar to saistītie notikumi, piemēram, pretgaisa ieroču izstrāde un notriekto bumbvedēju liktenis, ir dziļi iespiedušies austriešu atmiņā. Neskatoties uz šausmīgajiem pārdzīvojumiem un zaudētajām dzīvībām, joprojām ir cerība samierināties un saprast to, kas notika toreiz, lai gūtu mācību nākotnei.