Revolūcija lauksaimniecībā: ģenētiski modificētie mikrobi piegādā slāpekli!
Jauns pētījums liecina, ka ģenētiski modificētie mikrobi efektīvi apmierina kukurūzas slāpekļa vajadzības, izmantojot bioloģisko fiksāciju.

Revolūcija lauksaimniecībā: ģenētiski modificētie mikrobi piegādā slāpekli!
Revolucionārs pētījums, kas šodien publicēts prestižajā žurnālā Scientific Reports, liecina, ka ģenētiski modificētie mikrobi var būt nozīmīgs progress lauksaimnieku slāpekļa apgādē. Pētnieki Viskonsinas-Madisonas Universitātē, Purdue Universitātē un Pivot Bio ir pierādījuši, ka šie mikrobi spēj fiksēt atmosfēras slāpekli un nodrošināt to kukurūzas audzēšanai, kas ir salīdzināms ar 40 mārciņu sintētiskā slāpekļa mēslojuma izmantošanu. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki var potenciāli samazināt ķīmiskā mēslojuma izmantošanu, nezaudējot ražu, kā liecina pētījums detalizētos eksperimentos, ziņo PRNewswire.
Pivot Bio ģenētiski modificētie mikrobi izmanto jaunu paņēmienu, kas pazīstams kā bioloģiskā slāpekļa fiksācija (BNF). Saskaņā ar Dr. Karsten Temme, Pivot Bio galvenā inovāciju speciālista teikto, šo mikrobu spēja piesaistīt slāpekli netiek ietekmēta pat tad, ja tos izmanto augsnēs, kas bagātas ar barības vielām. Tas nozīmē, ka slāpekli var efektīvāk nogādāt augiem, kas dod milzīgu labumu lauksaimniecībai un videi, kā liecina lauka pētījumu rezultāti. Mikrobus lauksaimniekiem ir vieglāk pārvaldīt, un tie palīdz ietaupīt uzņēmumu naudu un laiku, ziņo arī TechCrunch, kas arī atzīmē jauno 430 miljonu ASV dolāru finansējuma kārtu, ko uzņēmums ir saņēmis, lai turpinātu attīstīt šo daudzsološo tehnoloģiju.
Svarīgākie pētījumu rezultāti un to nozīme
Nozīmīgākie šī pētījuma rezultāti iezīmē ne tikai tehnoloģisku progresu, bet arī izaicinājumu konvencionālajai lauksaimniecībai. Pētnieki var pierādīt, ka ģenētiski modificētie mikrobi darbojas reālos apstākļos un tādējādi var nodrošināt praktisku risinājumu, lai samazinātu atkarību no sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Dr. Bruno Basso, vides zinātnes eksperts, uzsver, ka Pivot Bio risinājums varētu palīdzēt samazināt barības vielu zudumu ietekmi uz vidi un būtiski palielināt slāpekļa izmantošanas efektivitāti. "Jo vairāk mēs varam aizstāt sintētiskos mēslošanas līdzekļus ar ilgtspējīgākiem avotiem, jo labāk tas būs lauksaimniekiem un videi," sacīja Basso.
Šī novatoriskā metode varētu pavērt ceļu, lai pārveidotu lauksaimniecību, gan samazinot izmaksas lauksaimniekiem, gan pozitīvi ietekmējot ekosistēmu. Pilni pētījuma rezultāti ir publicēti zinātniskajā literatūrā un uzsver šo jauno pieeju nozīmi lauksaimniecībā.