Revolūcija lauksaimniecībā: ģenētiski modificēti mikrobi nodrošina slāpekli!

Revolūcija lauksaimniecībā: ģenētiski modificēti mikrobi nodrošina slāpekli!

Laimgrubengasse 10, 1060 Wien, Österreich - Revolucionārais pētījums, kas tika publicēts slavenajos žurnālā Scientific Reports šodien, liecina, ka ģenētiski modificēti mikrobi var būt ievērojams progress slāpekļa piegādē lauksaimniekiem. Viskonsinas-Madisonas universitātes, Purdue universitātes un Pivot Bio pētnieki ir parādījuši, ka šie mikrobi spēj salabot atmosfēras slāpekli un nodrošināt tos kukurūzas audzēšanai, kas ir salīdzināma ar £ 40 sintētisko mēslojumu izmantošanu. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki var potenciāli samazināt ķīmisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu, neizdarot bez ienākumiem, kā pētījums parāda detalizētos eksperimentos, ziņo PRNewswire.

Ģenētiski modificētie mikrobi no šarnīra bio izmanto jaunu tehnoloģiju, kas pazīstama kā bioloģiskā slāpekļa fiksācija (BNF). Saskaņā ar Dr. Karsten Temme, Pivot Bio galvenais inovāciju virsnieks, nepasliktinās šo mikrobu, slāpekļa spēju, pat ja tos izmanto barības vielu bagātinātas augsnēs. Tas nozīmē, ka slāpekli var efektīvāk izdalīt augiem, kas sniedz milzīgas priekšrocības lauksaimniecībai un videi, kā liecina lauka pētījumu rezultāti. Mikrobus ir vieglāk apstrādāt lauksaimniekiem un palīdz ietaupīt uzņēmumus un laiku, ziņo arī TechCrunch, kas norāda arī uz jauno finanšu kārtu 430 miljonu ASV dolāru apmērā, ko uzņēmums ir saņēmis, lai turpinātu attīstīt šo daudzsološo tehnoloģiju.

Svarīgi pētījumu rezultāti un to nozīme

Svarīgākie šī pētījuma rezultāti ne tikai iezīmē tehnoloģisko progresu, bet arī izaicinājumu parastajai lauksaimniecībai. Pētnieki var parādīt, ka gēnu modificētie mikrobi darbojas reālos apstākļos un tāpēc var būt praktisks risinājums, lai samazinātu atkarību no sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Dr Bruno Basso, vides zinātņu eksperts, uzsver, ka Pivot Bio risinājums varētu palīdzēt samazināt barības vielu zudumu ietekmi uz vidi un ievērojami palielināt slāpekļa lietošanas efektivitāti. "Jo vairāk mēs varēsim aizstāt sintētiskos mēslošanas līdzekļus ar ilgtspējīgākiem avotiem, jo ​​labāk tas būs lauksaimniekiem un videi," sacīja Basso.

Šī novatoriskā metode varētu bruģēt ceļu uz lauksaimniecības pārveidi, samazinot gan lauksaimnieku izmaksas, gan arī pozitīvi ietekmējot ekosistēmu. Visi pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajā literatūrā un pasvītro šo jauno pieeju nozīmi lauksaimniecībā.