Revolūcija Sonnblick: AI mēra aerosolus klimatam reāllaikā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Sonnblick observatorijā jauna AI atbalstīta ierīce reāllaikā mēra bioaerosolus, lai atbalstītu klimata izpēti.

Revolūcija Sonnblick: AI mēra aerosolus klimatam reāllaikā!

Sonnblick observatorijā, kas atrodas aptuveni 3100 metrus virs jūras līmeņa Augstajā Tauernā, tiek ieviesta jauna mērīšanas sistēma, kas analizē bioaerosolus, izmantojot mākslīgo intelektu (AI). Skaļi Maza avīze Bioaerosoli ir sīkas, dabiski gaisā sastopamas daļiņas, piemēram, ziedputekšņi, sēnīšu sporas un baktērijas, kuru veidam un koncentrācijai ir izšķiroša ietekme uz laikapstākļiem, klimatu un veģetāciju. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka šādi aerosoli nosaka arī mākoņu veidošanos un nokrišņus, un tāpēc tiem ir liela nozīme klimata izpētē.

Tradicionālās ziedputekšņu mērīšanas metodes, kuru pamatā ir ziedputekšņu slazdi, ir jānovērtē manuāli, un tāpēc datu sniegšana var aizkavēties. No otras puses, jaunā tehnoloģija Sonnblick observatorijā ļauj automatizēti diferencēt dažādu veidu aerosolus, kas ievērojami paātrina novērtēšanu. Džūlija Burkarta, Geosphere Austria projekta vadītāja un fiziķe, apstiprina, ka, izmantojot AI, mērījumu datiem jābūt pieejamiem tiešsaistē gandrīz reāllaikā.

Atbilstība klimata pētījumiem

Šo aerosola mērījumu nozīmes ir dažādas. Ilgtermiņa izmaiņas aerosolu veidā un skaitā var būtiski ietekmēt nokrišņu un sniegputeņu apstākļus. Šie atklājumi ir ļoti svarīgi klimata modeļu izstrādē, jo īpaši laikā, kad klimata pārmaiņas izraisa izmaiņas augstkalnu reģionos. Pētījuma mērķis ir detalizēti izpētīt klimata pārmaiņu ietekmi uz ziedputekšņu, sēnīšu sporu un citu bioaerosolu koncentrāciju un veidu.

Par mākslīgā intelekta lomu klimata izpētē runā arī Vācijas Klimata skaitļošanas centra klimata informācijas zinātnieks Kristofers Kadovs. Savā lekcijā ar nosaukumu “Mākslīgais intelekts rekonstruē klimatu”. OeAW paskaidro, kā mākslīgais intelekts tiek izmantots, lai papildinātu vēsturiskos klimata datus un tādējādi novērstu nepilnības datu kopās. Šeit tiek izmantotas progresīvas tehnoloģijas, kuras var izmantot, piemēram, klimata datu apstrādes palielināšanai vai bojātu lietus radara datu virtuālai labošanai.

AI un tā nākotne klimata izpētē

AI pārveidojošā ietekme uz klimata izpēti izpaužas arī spējā precīzāk paredzēt ārkārtējus laikapstākļus. A atskaite no Tech Zeitgeist uzsver, ka tādi uzņēmumi kā Google DeepMind un OpenAI ir līderi jaunu AI modeļu izstrādē, kas spēj analizēt lielu datu apjomu ātrāk un precīzāk nekā tradicionālie klimata modeļi. Šie sasniegumi ne tikai veicina CO₂ emisiju analīzi, bet arī ļauj ātrāk aprēķināt klimata simulācijas, kas daudzos gadījumos pat samazina kļūdu avotus.

Tomēr šīs tehnoloģijas rada arī ētiskus jautājumus. Jautājums par to, kam ir piekļuve datiem un kā tie tiek izmantoti, kļūst arvien svarīgāks, jo nevienmērīga datu sadale var izraisīt neobjektivitāti prognozēs. Tāpēc AI modeļos ir nepieciešama pārredzamība, lai novērstu datu ļaunprātīgu izmantošanu un nepareizu interpretāciju. Tāpēc atbildīgai šo tehnoloģiju izmantošanai būs izšķiroša nozīme klimata pētniecības nākotnē.