Atklāts noslēpumains vulkāns no 1831. gada: tas izraisīja globālu atdzišanu

Atklāts noslēpumains vulkāns no 1831. gada: tas izraisīja globālu atdzišanu

1831. gadā nezināms vulkāns izvirda tik sprādzienbīstami, ka tas atdzesēja Zemes klimatu. Pēc gandrīz 200 gadu ilgas izpētes zinātnieki tagad ir identificējuši "slepeno vulkānu".

Uzliesmojums un tā globālā ietekme

Izvirdums bija viens no spēcīgākajiem 19. gadsimtā, un tas stratosfērā izlaida milzīgu daudzumu sēra dioksīda, izraisot vidējās gada temperatūras pazemināšanos ziemeļu puslodē par aptuveni 1 grādu pēc Celsija. Šis notikums notika mazā ledus laikmeta pēdējā fāzē, kas ir viens no aukstākajiem periodiem Zemes vēsturē pēdējo 10 000 gadu laikā.

Slepenā vulkāna izpēte un atklāšana

Lai gan vēsturiskā izvirduma gads bija zināms, vulkāna atrašanās vieta ilgu laiku palika noslēpums. Pētniekiem izdevās atrisināt šo noslēpumu, izpētot ledus serdes Grenlandē un analizējot serdeņu slāņus, lai identificētu sēra izotopus, pelnu graudus un sīkas vulkāniskā stikla lauskas, kas nogulsnētas laikā no 1831. līdz 1834. gadam.

Izmantojot ģeoķīmiju, radioaktīvo datēšanu un datormodelēšanu, zinātnieki varēja kartēt daļiņu trajektorijas un saistīt 1831. gada izvirdumu ar salu vulkānu Klusā okeāna ziemeļrietumos. Viņi par to ziņoja specializētā žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences.

Zavaritskii vulkāns Simuširā

Saskaņā ar analīzi, noslēpumainais Zavaritskii (saukts arī par Zavaritsky) vulkāns Simuširas salā bija daļa no Kuriļu salu arhipelāga, apgabala, par kuru strīdas starp Krieviju un Japānu. Pirms zinātnieku atklājumiem pēdējais zināmais Zavaritskii izvirdums tika datēts ar 800. gadu pirms mūsu ēras. Datēts.

Vulkānu monitoringa izaicinājums

"Daudziem Zemes vulkāniem, īpaši attālos apgabalos, mums ir ļoti vāja izpratne par to izvirdumu vēsturi," sacīja pētījuma vadošais autors Dr. Viljams Hačisons, pētnieks Zemes un vides zinātņu skolā Sentendrjūsas Universitātē Apvienotajā Karalistē.

"Zavaritskii atrodas ārkārtīgi nomaļā salā starp Japānu un Krieviju. Tur neviens nedzīvo, un vēsturiskie ieraksti aprobežojas ar dažām dienasgrāmatām no kuģiem, kas ik pēc dažiem gadiem šķērsoja šīs salas," vēstulē CNN sacīja Hačisons.

Zinātniskā analīze un secinājumi

Grenlandes ledus serdeņu izpēte parādīja, ka sēra nokrišņu daudzums Grenlandē 1831. gadā bija aptuveni 6,5 reizes lielāks nekā Antarktīdā. Tas liecināja, ka avots bija liels izvirdums no vidējā platuma vulkāna ziemeļu puslodē.

Pētījuma grupa arī ķīmiski analizēja pelnus un vulkāniskā stikla daļiņas, kas nav lielākas par 0,02 milimetriem. Salīdzinot rezultātus ar ģeoķīmisko datu kopām no vulkāniskajiem reģioniem, vislabākie rezultāti tika atrasti Japānā un Kuriļu salās. Lai gan 19. gadsimtā izvirdumi Japānā bija labi dokumentēti, 1831. gadā nebija nekādu ziņu par lielu izvirdumu. Taču paraugi no kolēģiem, kuri iepriekš bija apmeklējuši vulkānus Kuriļu salās, noveda pie ģeoķīmiskās sakritības ar Zavaritskii kalderu.

Sekas un perspektīva

Pēc 1831. gada izvirduma ziemeļu puslodē iestājās vēsāks un sausāks laikapstākļi, kas izraisīja plašu badu un grūtības. Indiju, Japānu un Eiropu plosīja bads, kas skāra miljoniem cilvēku.

"Šķiet ticami, ka vulkāniskā klimata atdzišana izraisīja ražas neveiksmes un badu," sacīja Hačisons. "Pašreizējie pētījumi koncentrējas uz to, cik lielā mērā šos badus izraisīja vulkāniskā klimata atdzišana vai citi sociāli politiski faktori."

Vēstures mācības

Pētījuma rezultāti liecina, ka daudzi vulkāni visā pasaulē atrodas izolētās teritorijās un ir slikti uzraudzīti, tāpēc ir grūti paredzēt, kad un kur varētu notikt nākamais lielais izvirdums. Ja mēs varam kaut ko mācīties no 1831. gada izvirduma, tad vulkāniskajai darbībai attālās vietās var būt postošas ​​globālas sekas, kurām cilvēce var nebūt gatava.

"Mums pašlaik nav koordinētas starptautiskās sabiedrības, kas varētu rīkoties nākamā lielā uzliesmojuma gadījumā," sacīja Hačisons. "Gan zinātniekiem, gan sabiedrībai būtu nopietni jāstrādā pie tā."

Mindijs Veisbergers ir zinātnes žurnālists un mediju producents, kura darbi ir publicēti arī Live Science, Scientific American un How It Works.