Valodas spēks: jidiša izpratne holokausta ēnā

Valodas spēks: jidiša izpratne holokausta ēnā

2025. gada 27. martā Vīzentāla Holokausta pētījumu institūtā (VWI) Vīzentā Telavivas Universitātes asociētā profesore Hanna Polina-Galeja uzstāsies ar lekciju "Vārdu mikrovēsture. Holokausts-jidišs kā logs uz ieslodzīto dzīvi". Lekcijas sākums 18:30. un apspriež dziļās izmaiņas, ko holokausts radīja jidiša valodā. Pasākums notiks angļu valodā un dalībai ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās anmelde@vwi.ac.at. Papildu informācija ir pieejama OTS lai atrastu.

Lekcija īpaši pievēršas “kurbn-jidiša” attīstībai, unikālai vārdu krājuma formai, ko Otrā pasaules kara laikā un pēc tam radīja izdzīvojušie ebreji. Pirms holokausta jidiša valoda nespēja adekvāti aprakstīt traumatiskos nebrīves, nāves un dehumanizācijas pieredzi. Kara rezultātā ieslodzītie izstrādāja vai pielāgoja daudzus jaunus jidiša vārdus un izteicienus, lai varētu lingvistiski apstrādāt savu pieredzi.

Lingvistiskais jauninājums

Savā lekcijā Pollina-Geja iepazīstinās ar diviem galvenajiem jēdzieniem, kas radušies šajā jaunajā sociolektā. Šie termini attiecas uz zādzību un vācu un jidiša tikšanās tēmām holokausta laikā. Autori un intelektuāļi, piemēram, Nachman Blumenthal, Yisrael Kaplan un Chava Rosenfarb, piedalījās šo jauno lingvistisko elementu dokumentēšanā. Viņi apstrādāja savu traumatisko pieredzi, radot valodu, kurā tika ņemtas vērā morālās un eksistenciālās dilemmas, ar kurām viņi saskārās.

Piemēram, tiek minēti tādi jauni termini kā “shabrivin” (laupīšana) un “kuzinka” (ekspluatējoša seksuālā prakse), kas spilgti atspoguļo izdzīvošanas izaicinājumus un konfliktus. “Holokausta jidiša” poētiskā un literārā nozīme izpaužas tādu rakstnieku darbos kā Rozenfarbs un Ka-Tzetnik. Šie autori savos tekstos pievēršas tādām tēmām kā korupcija, identitāte un noturība, kas ir ļoti aktuālas arī mūsdienu diskusijām par ebreju vēsturi un identitāti.

Paplašināts konteksts

Papildus lingvistiskajiem aspektiem lekcija tiek skatīta arī vēsturiskā kontekstā. Piemēram, Eihmana tiesas process izmainīja sociālo uztveri par vācu valodu Izraēlā un radīja īpašu akustisko klātbūtni. Cilvēki, kas runāja un sniedza liecības šajā prāvā, uzskatīja vācu valodu mazāk par "nacistu valodu" un vairāk kā daļu no savas īpašās vēsturiskās realitātes. Šie notikumi veicina aktuālākas perspektīvas veidošanos par vācu valodu un tās kultūras nozīmi pēc holokausta.

Hanna Pollina-Geja savos pētījumos un publikācijās ir iedziļinājusies lingvistisko izmaiņu tēmā holokausta laikā, īpaši savā grāmatā Occupied Words: What the Holocaust Did to Yiddish. Šis darbs saņēma 2024. gada Nacionālo ebreju grāmatu balvu kategorijā Holokausta pētījumi. Pollina-Galeja apkopo jidiša valodas nozīmi un tās pārvērtības holokausta vēstures risināšanā.

Šo lingvistisko jauninājumu izpēte paver jaunu skatījumu uz ebreju vēsturi un ar to saistīto identitātes jautājumu. Tāpēc lekcija sola dziļu valodas, traumu un vēstures pārbaudi.