Valodas spēks: izprast jidišu holokausta ēnā

Pollin Galay jūsu lekcijā prezentēs divus galvenos terminus, kas radušies šajā jaunajā sociolektā. Šie termini attiecas uz zādzību un vācu-jidišu tikšanās tēmām holokausta laikā. Autori un intelektuāļi, piemēram, Nachman Blumenthal, Yisrael Kaplan un Chava Rose Color, veicināja šo jauno valodas elementu dokumentāciju. Viņi apstrādāja savu traumatisko pieredzi, izveidojot valodu, kas tika ņemta vērā morālā un eksistenciālā dilemma, ar kuru viņi saskārās.

Piemēram, tiek saukti jauni termini, piemēram, "Shaubrivin" (izlaupīšana) un "Kuzinka" (ekspluatējoša seksuālā prakse), kas iespaidīgi atspoguļo izdzīvošanas izaicinājumus un konfliktus. "Holokausta jidiša" poētiskā un literārā nozīme ir izteikta tādu rakstnieku darbos kā rožu krāsa un ka-zetnik. Savos tekstos šie autori nodarbojas ar tādām tēmām kā korupcija, identitāte un izturība, kas arī ir ļoti nozīmīga mūsdienu diskusijām par ebreju vēsturi un identitāti.

Paplašināts konteksts

Papildus lingvistiskajiem aspektiem lekcija ir redzama arī vēsturiskajā kontekstā. Piemēram, Eichmann process mainīja vācu valodas sociālo uztveri Izraēlā un izveidoja īpašu akustisko klātbūtni. Cilvēki, kas šajā procesā veica valodas un liecības, vācu valodu izturas mazāk nekā “nacistu valoda”, bet kā daļu no savas īpašās vēsturiskās realitātes. Šīs norises veicina pašreizējo vācu valodas perspektīvu attīstību un tās kultūras nozīmi saskaņā ar holokaustu.

Hannah Pollin-Galay ir padziļinājis lingvistisko pārmaiņu priekšmetu holokausta laikā viņas pētījumos un publikācijās, it īpaši savā grāmatā "okupētie vārdi: ko holokausts izdarīja jidišam". Šis darbs 2024. gadā saņēma Nacionālās ebreju grāmatas balvu Holokausta studiju kategorijā. Pollin-Galay apkopo jidiša valodas nozīmi un tās pārvērtības, strādājot ar holokausta stāstu.

Šo lingvistisko inovāciju izpēte paver jaunu skatījumu uz ebreju vēsturi un ar to saistīto identitātes jautājumu. Tādējādi lekcija sola dziļu valodas, traumas un vēstures pārbaudi.