Pāris Bādvimsbahā ir nāvējošs briesmās CO2 dēļ pagrabā!

Pāris Bādvimsbahā ir nāvējošs briesmās CO2 dēļ pagrabā!

2025. gada 12. oktobrī Bādvimsbahā, Augšaustrijā, notika satraucošs incidents, kas skāra 86 gadus vecu pāri. Pāris iegāja saimniecības ēkas piebūvē, lai kaut ko dabūtu no pagraba. Pagrabā atradās divas betona tvertnes, no kurām dažas bija piepildītas ar barību. Viņu uzturēšanās laikā izdalījās oglekļa dioksīds (CO₂) bez smaržas, kas bija bīstams abu senioru dzīvībai.

86 gadus vecais vīrietis nokrita zemē CO₂ uzkrāšanās dēļ, taču nebija bezsamaņā. Pēc palīdzības sauca viņa 79 gadus vecā sieva, kura arī bija apreibusi. Viņas 54 gadus vecais dēls izdzirdēja palīdzības saucienu un steidzās palīgā. Drosmīgā kustībā viņš izmantoja gaisa šļūteni, lai izvestu māti ārā. Diemžēl viņš uzreiz nevarēja glābt tēvu un sauca 911. Ugunsdzēsēji ieradās ātri un izmantoja elpošanas aparātus, lai izglābtu tēvu no pagraba. Viņš reaģēja uz glābšanu.

Glābšanas pasākumi un pirmā palīdzība

Abi laulātie saņēma pirmo palīdzību no glābējiem un neatliekamās palīdzības ārsta. Pēc tam viņi tika nogādāti slimnīcā glābšanas helikopterā un ātrās palīdzības automašīnā. Ugunsdzēsēji atklāja, ka vecās tvertnes vairs nebija cieši saspringtas, kā rezultātā radās bīstamas CO₂ noplūdes. Ņemot vērā radušos situāciju, informēja Bad Wimsbach/N mērs. par to un lika oficiāli slēgt attiecīgās telpas.

Incidents rada svarīgus jautājumus par drošību fermās, jo īpaši par briesmām, ko rada dziļas tvertnes. Drošības pasākumi, piemēram, aizsardzība pret kritienu un drošības tīkli, ir būtiski, lai izvairītos no negadījumiem. Šauri lauku saimniecības maršruti solo biznesā bieži vien ir saistīti ar kritiena risku, ko pastiprina arī drošības trūkums. Tāpēc steidzami jāīsteno drošības uzlabošanas pasākumi, lai novērstu šādas traģēdijas turpmākajos [svlfg.de] ziņojumos.

Lauksaimniecības un klimata aizsardzības konteksts

Vēl viens lauksaimniecības darbību kontekstā svarīgs aspekts ir klimata aizsardzības pasākumi, kas var veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu lauksaimniecības nozarē. Federālās vides aģentūras pasūtīts izpētes projekts liecina, ka ievērojami CO₂ ekvivalentu ietaupījumi ir iespējami, izmantojot dažādus pasākumus, piemēram, palielinot kūtsmēslu fermentāciju un ierobežojot lopkopību. Īpaši tiek pievērsta uzmanība turpmāku, efektīvu pasākumu nepieciešamībai, jo sagaidāms, ka emisijas lauksaimniecības sektorā stagnēs, apgrūtinot kopējo siltumnīcefekta gāzu neitralitātes mērķi [umweltbundesamt.de].

2025. gada 12. oktobra notikumiem jākalpo ne tikai kā brīdinājuma signālam, bet arī kā stimulam pasākumiem, kas gan palielina cilvēku drošību lauku saimniecībās, gan veicina klimata aizsardzību. Atliek cerēt, ka tiks uzlaboti gan drošības standarti, gan vides politikas prasības lauksaimniecībā.