Baltais nams parāda miera progresu Ukrainā, bet jautājumi paliek

Baltais nams parāda miera progresu Ukrainā, bet jautājumi paliek

Amerikāņu sūtnis Stīvs Vitkofs, viens no trim ASV pārstāvjiem piektdien samitā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, svētdien paskaidroja vairākus svarīgus nolīgumus, kas tika sasniegti sarunu laikā Aļaskā. Pēc Vitkofa teiktā, bija skaidra pozitīva attīstība pret miera līgumu ar Ukrainu.

Drošība Ukrainai

Vitkofs ziņoja CNN, ka Putins ir piekritis piešķirt "stabilas" drošības garantijas kā daļu no nākotnes miera līguma. Tas ietver noteikumu, kas nodrošina ASV un Eiropas kolektīvu aizsardzību pret Ukrainu, ja Krievijai vajadzētu izmēģināt turpmāku uzbrukumu.

"Mēs vienojāmies par stabilām drošības garantijām, ka es sauktu par revolucionāriem," programmā "Witkoff programmā" "Savienības stāvoklis" sacīja Džeikam Tapperam. Viņš piebilda, ka krievi gaidāmajā miera plānā ir apsolījuši arī noteikt solījuma noenkurošanu gaidāmajā miera plānā neuzbrukt Ukrainai vai citai Eiropas valstij.

Vienotība un šaubas

Neviens no šiem noteikumiem netika minēts Krievijas ziņojumos par samitu. Vitkofa sanāksmes publiskais apraksts līdz šim ir bijis visdetalizētākais. Trumps tiksies Baltajā namā ar Ukrainas prezidentu Wolodymyr Selenskyj un vairākiem Eiropas vadītājiem, lai sīkāk apspriestu šo lietu.

Tomēr daudzi jautājumi paliek neatbildēti, kā Putina nopietnība novērtē vienošanās sasniegšanu. Ir arī apšaubāms, vai viņa solījumam var uzticēties pēc tam, kad viņš jau iepriekš ir pārkāpis miera līgumus; Arī tas, ko Trump ir gatavs piedāvāt, lai nodrošinātu, ka Ukrainai atkal netiek uzbrukuši.

Sarunu stāvoklis

Pirms samita Trump pauda, ​​ka ir vīlies, ja nav pamiera, un Krievija draudēja ar "smagām" sekām, ja Putins nebeidzas cīņas. Bet pēc aiziešanas Trumps sacīja, ka viņš vairs nav mērķējis uz tūlītēju pamieru un sacīja: "Mums nav jādomā par" ciktāl tas attiecas uz sankcijām pēc sarunām.

Vitkofs paskaidroja, ka ievērojamais progress samita laikā Trump izraisīja spiedienu uz tūlītēju pamieru un tā vietā strādāja pie visaptverošāka miera līguma. "Šajā sanāksmē mēs esam guvuši tik daudz progresu, cik visām citām nepieciešamajām miera līguma sastāvdaļām, ka prezidents Trumps attiecīgi ir mainījis savas prioritātes," sacīja Vitkofs.

Atšķirības paliek

Cits ASV pārstāvis sarunās, ārlietu ministrs Marco Rubio, pauda vairāk negribīgāku novērtējumu par to, cik faktiski bija miera līgums. "Mēs esam progresējuši, identificējot iespējamās līguma jomas, taču pastāv būtiskas atšķirības. Tāpēc mēs joprojām esam tālu tālu," viņš teica ABC programmā "šonedēļ". "Mēs neatrodamies miera līguma malā, bet es domāju, ka progress ir panākts."

Vēlāk viņš pievienoja CBS programmā "saskaras ar tautu", ka vienošanās par kara beigām var izraisīt vilšanos abās pusēs. "Tas var būt neērti, tas var būt neērti, bet, lai izbeigtu karu, ir lietas, kuras vēlas Krievija, ko tā nevar iegūt, un lietas, kuras Ukraina nevēlas," viņš teica.

Turpmākās sarunas un drošība Ukrainai

Witkoff aprakstītie nolīgumi ir sarunu uzmanības centrā pirmdien starp Trumpu un Selenskyj. Liela Eiropas pārstāvju, ieskaitot Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Somijas, Eiropas Savienības un NATO vadītāju, delegācija pavadīs Ukrainas prezidentus par sarunām.

Eiropas vadītāji ir mudinājuši Trumpu īstenot savus draudus ar stingriem jauniem ekonomiskiem sodiem pret Krieviju, taču Rubio brīdināja, ka šādi pasākumi varētu apdraudēt šādus pasākumus miera līgumā. "Brīdī, kad viņš veic šos soļus, pārtrauc visas sarunas," viņš teica. "Brīdī, kad mēs speram šos soļus, pasaulē vairs nav neviena, ar kuru jūs varētu runāt ar krieviem, lai viņus nogādātu pie galda un panāktu miera līgumu."

Drošība un kompromisi

Sesija sarunu laikā Baltajā namā pirmdien tiks izpētīta Ukrainas drošības garantiju iespējas, kas nodrošina, ka Krievija pēc miera līguma stāšanās spēkā vairs nevar uzbrukt valstij. Selenskyj un Eiropas vadītāji ir paziņojuši, ka šādām garantijām jābūt daļai no miera līguma.

Vitkofs sacīja, ka klauzula, ko Krievija ir līdzīga NATO "5. pantam", ka uzbrukums valstij nozīmē uzbrukumu visiem, kas caur Krieviju uzstāj uz apvedceļu, ka Ukraina nekad nedrīkst pievienoties NATO. Viņš to raksturoja kā "pirmo reizi, kad mēs kādreiz esam dzirdējuši, ka krievi piekrīt šādam noteikumam miera līgumā".

Joprojām nav skaidrs, ko Amerikas Savienotās Valstis veicinātu šos centienus, salīdzinot ar eiropiešiem. Trumps jau iepriekš ir skaidri norādījis, ka amerikāņu karaspēks netiks izvietots Ukrainā, un uzsver, ka atbildība par Eiropas valstīm ir izvirzīt vadību aizsardzībā.

Dažas amatpersonas uzskata, ka spēcīga Ukrainas drošības infrastruktūra varētu atvieglot, ka Selenskyj miera līguma ietvaros pieņem dažas Krievijas prasības pēc teritorijas nodokļiem. Putins nav atteicies no dažām no savām maksimālajām idejām, ieskaitot pieprasījumu, lai Ukraina atbrīvotu visu Austrumu Donbasas reģionu, kurā Krievijai šobrīd ir lielas prasības apgabalā.

Bet Vitkofs sacīja, ka Putins ir izdarījis zināmas piekāpšanās savām zemes prasībām un norādījusi, ka krievi tagad tiecas uz "zemes apmaiņu" uz pašreizējām kara frontes līnijām, nevis vismaz dažu no pieciem reģioniem, kas jau sen ir koncentrējušies Putinā, administratīvās robežas. "Krievi pieņēma piekāpšanos pie sarunu galda saistībā ar visiem pieciem šiem reģioniem," viņš sacīja, piebilstot, ka šī tēma pirmdien jāapspriež ar Selenskyj, cerot, ka "cerams, ka jūs varat nekavējoties pieņemt lēmumus."