Nāvējoši dronu uzbrukumi: uzbrūk Dņipro un Hersonai!

Nāvējoši dronu uzbrukumi: uzbrūk Dņipro un Hersonai!

Pēdējās dienās Ukrainā notikuši postoši bezpilota lidaparātu uzbrukumi, kas gan prasījuši dzīvības, gan radījuši ievērojamus postījumus. Īpaši smagi cieta Dņepro pilsēta. Kā vēsta vienna.at, šajos uzbrukumos gājuši bojā vismaz divi cilvēki, savukārt Dņepro un Hersonas apgabalā izcēlušies vairāki ugunsgrēki. Uzbrukumi galvenokārt bija vērsti pret privātmājām un transportlīdzekļiem.

Citas ziņas liecina, ka uzbrukumā deviņstāvu daudzdzīvokļu ēkai Dņepro pilsētā gāja bojā vismaz trīs cilvēki, tostarp divi bērni. Neatliekamās palīdzības dienesti atklāja sievietes līķi un gruvešos atrada vēl divus cilvēkus, un viens iedzīvotājs pazudis. Šos satraucošos notikumus apstiprināja vietne zdf.de, kurā arī norādīts, ka ievainoti vēl 12 cilvēki un ziņots par bojājumiem trīs termoelektrostacijās.

Krievijas un Ukrainas uzbrukumi

Krievijas armija arī ziņoja par 64 bezpilota lidaparātu notriekšanu virs tās teritorijas, norādot uz pastiprinātu militāro konfrontāciju. Zaporožžas reģionā tika ziņots par Jablukoves ciema sagrābšanu Krievijas spēkiem. Šie uzbrukumi demonstrē apņēmīgu ofensīvu, jo Ukraina uzbrūk gan civiliem, gan militāriem mērķiem, cenšoties palielināt Krievijas kara mašīnas ievainojamību. Ukrainas mērķis ir sabojāt stratēģiskās naftas un gāzes pārstrādes iekārtas Krievijā, lai traucētu degvielas piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Papildus upuriem un postījumiem Ukrainā Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par postījumiem savā teritorijā. Jo īpaši Rjazaņas reģionā gubernators Pāvels Malkovs ziņoja par triecienu, kas izraisīja ugunsgrēku uzņēmumā, iespējams, naftas pārstrādes rūpnīcā. Par laimi, nāves vai ievainojumu nebija.

Humanitārā situācija un starptautiskās reakcijas

Notiekošie uzbrukumi ir radījuši dramatiskus humanitāros apstākļus. Pavlohradā tiek atbalstīti cilvēki, kas bēg no apstrīdētajām teritorijām. Prezidents Volodimirs Zeļenskis informēja par notiekošajiem remontdarbiem un uzsvēra nepieciešamību pēc stingrākām sankcijām pret Krieviju, īpaši attiecībā uz kodolrūpniecību un aizsardzības rūpnīcām.

Ukrainas prezidents aicināja starptautisko sabiedrību rīkoties izlēmīgāk, lai izbeigtu notiekošo konfliktu. Karš starp Krieviju un Ukrainu ilgst jau kopš 2022. gada februāra, un tam ir postoša ietekme uz abu valstu civiliedzīvotājiem un infrastruktūru. Šī pastāvīgā spriedze uzsver starptautisko konfliktu risināšanas centienu steidzamību.

Situācija joprojām ir saspringta, un paredzams, ka arī turpmākajā periodā turpināsies gan militārās, gan humanitārās problēmas. Ziņojumi par notikumiem parāda, cik dziļi konflikts ietekmē skarto cilvēku dzīvi, un uzsver atbalsta nepieciešamību.