Eiropa plāno Krievijas naftas un gāzes aizliegumu Ukrainas konfliktā

Eiropa plāno Krievijas naftas un gāzes aizliegumu Ukrainas konfliktā

Eiropas Savienība ir tuvāk pilnīgai Krievijas naftas un dabasgāzes importa aizliegumam, vairāk nekā trīs gadus pēc tam, kad Maskava sāka savu neprovokozēto un visaptverošo iebrukumu Ukrainā.

Likuma priekšlikums pakāpeniski atcelt gāzes importu

Eiropas Komisija, bloka izpildvaras institūcija, otrdien iesniedza likumdošanas priekšlikumu, kas nodrošina pakāpenisku Krievijas dabasgāzes pirkumu pārtraukšanu - neatkarīgi no tā, vai tankkuģis ir caur cauruļvadu vai kā sašķidrinātu dabasgāzi (SDG). No nākamā gada vairs nevajadzētu atļaut jaunus importa līgumus. Imports saskaņā ar esošajiem īstermiņa līgumiem ir jāpārtrauc viena gada laikā, savukārt pirkumi ir jāaizliedz saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem līdz 2027. gada beigām.

Eiropas Komisijas reakcijas

"Krievija vairākkārt ir mēģinājusi mūs mūs caur enerģijas piegādes ieroci," paziņojumā sacīja Komisijas prezidente Ursula fon Der Leyen. "Mēs veica skaidrus pasākumus, lai beidzot ieslēgtu krānu, un beidzot beidzot fosilā kurināmā vecumu no Krievijas Eiropā."

SDG termināļu un eļļas importa noteikumi

Priekšlikumā ir arī aizliegums Krievijas uzņēmumiem vai tiem, kuriem ir Krievijas kontrole, ilgtermiņa līgumi par ES SDG termināļa pakalpojumiem. Tas ir paredzēts, lai "termināļa ietilpību var novirzīt uz alternatīviem pakalpojumu sniedzējiem". Attiecībā uz naftas importu Komisija ierosināja, ka dalībvalstīm, kuras joprojām importē Krievijas naftu, ir jāizveido plāni, lai pakāpeniski novērstu šīs piegādes ar mērķi tās pilnībā apturēt līdz 2027. gada beigām.

Ieskats pašreizējā importā

Ungārija un Slovākija pagājušajā gadā importēja Krievijas jēlnaftu virs cauruļvadiem, liecina enerģijas un tīra gaisa pētījumu centra analīze. Priekšlikums otrdien piešķir vairāk vielas ES plānam "Repowerueu", kas tika iesniegts 2022. gada maijā, lai samazinātu bloka atkarību no Krievijas enerģijas.

Krievijai draudzīgu dalībvalstu

Ungārija un Slovākija, divas ES valstis ar Krievijai draudzīgāku valdību, iepriekš ir draudējušas bloķēt jaunas sankciju kārtas pret Krieviju. Kamēr viņi galu galā vienojās, Eiropas Komisija veica pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs valstis nespēj kavēt jaunāko komisijas plānu, izmantojot komerciālos un enerģētikas likumus par priekšlikuma pamatu.

Jaunas sankcijas pret Krieviju

Jaunie ierobežojumi ir likumi, ja tos apstiprina “kvalificēts vairākums”, kas nozīmē, ka ir jāpiekrīt vairāk nekā pusei ES dalībvalstu, kas veido vismaz 65% no kopējā bloka iedzīvotāju skaita. Ja plāns būtu ierosināts saskaņā ar ES sankciju noteikumiem, būtu vajadzīga vienbalsīga visu dalībvalstu koordinācija.

Pēc iebrukuma Maskavā uz Ukrainu 2022. gada sākumā ES krasi samazināja Krievijas enerģijas importu. Krievijas īpatsvars vispārējās dabasgāzes galerijās ES pagājušajā gadā samazinājās līdz 19%, sākot no 45% 2021. gadā, liecina oficiālie ES dati. Kamēr Maskava 2024. gadā izdeva tikai 3% no kopējā ES naftas importa, 2022. gada sākumā tas joprojām bija 27%.

Papildu pasākumi, lai vājinātu Krievijas ekonomiku

Pagājušajā nedēļā ES iepazīstināja ar jaunu sankciju paketi pret Krieviju- 18. datumu kopš Maskavas iebrukuma, kura mērķis bija samazināt Kremļa spēju gūt peļņu no tā naftas un gāzes ražošanas. No Leyen uzsvēra, ka sankcijas ir vajadzīgas ", jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs".

Ierosinātās sankcijas ietver krievu valodas cenu ierobežojuma samazināšanu Olexports no uz barelu, kas ir pilnīga aizliegums, kas attiecas uz krievu aizliegumu un citu finanšu iestāžu valstīm, kas atrodas pret krievu, kas atrodas pret krievu, un citām finanšu iestādēm, kas ir trešās valstis, un tas ir saistīts ar transakciju, kas atrodas pret krievu aizliegumu un citu finanšu iestāžu valstīm. Sankcijām.

Ivana Kottasová sniedza ieguldījumu ziņošanā.