Marine Lepēna: cietumsods pēc miljardu eiro piesavināšanās no ES!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Marine Lepēna tika notiesāta par ES fondu piesavināšanos un plāno to pārsūdzēt. Viņas spriedums izraisīja protestus visā valstī.

Marine Lepēna: cietumsods pēc miljardu eiro piesavināšanās no ES!

Bijusī labējās populistiskās partijas Rassemblement National (RN) līdere Merina Lepēna 2025. gada 1. aprīlī tika notiesāta par uzticības pārkāpšanu. Tiesnese Benedikte de Pertuisa konstatēja, ka Lepēna ir piesavinājusies vairāk nekā četrus miljonus eiro ES fondos. Spriedums paredz četru gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi jāizcieš ar pārbaudes laiku un divi gadi mājas arestā. Papildus cietumsodam viņai tika uzlikts naudas sods 100 000 eiro apmērā un liegts ieņemt valsts amatus.

Lepēna plāno spriedumu pārsūdzēt, nosaucot to par politiski motivētu. Partijas līderis Džordans Bardella jau aicinājis uz valsts mēroga protestiem un aicina francūžus izrādīt sašutumu. Viņš kritizē spriedumu kā netaisnīgu un mobilizē atbalstītājus protestiem. Kasācijas tiesas prokurors Remijs Heics tomēr aizstāvēja lēmumu kā tiesisku līdzekli, savukārt tiesas priekšsēdētājs tagad atrodas policijas aizsardzībā draudu dēļ. Premjerministrs Fransuā Bairū arī pauda skepsi par Lepēnas izslēgšanu no gaidāmajām vēlēšanām nekavējoties un aicināja nodrošināt apelācijas iespēju.

Sekas politiskajai nākotnei

Spriedumam Lepēnai jau ir bijušas tālejošas sekas. Viņa tika izslēgta no 2027. gada prezidenta vēlēšanām un ir paziņojusi, ka neredz izredzes piedalīties vēlēšanās. Lepēna apgalvo, ka ir nevainīga, un uzskata spriedumu par draudu demokrātijai. Jūsu politiskie pretinieki izmanto iespēju nostiprināt savu viedokli. Konservatīvais likumdevējs Ēriks Sioti spriedumu nodēvējis par "necienīgu tiesu sazvērestību", savukārt Žans Liks Melenšons no kreisā spārna populistiskās partijas La France insoumise aicinājis sarīkot referendumu par viņa atcelšanu.

Spriedumam tika pievērsta milzīga uzmanība gan Francijā, gan visā Eiropā. Tādi atbalstītāji kā Itālijas vicepremjers Matteo Salvīni un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izrāda solidaritāti ar Lepēnu. Viņi spriedumu raksturo kā politisku vajāšanu. Šo spriedumu pauda arī nīderlandiešu labējais populists Gērts Vilderss.

Starptautiskās reakcijas un RN vēsture

Reakcijas uz spriedumu sniedzas ārpus Francijas robežām. Arī Kremlis komentēja šo procesu; Runasvīrs Dmitrijs Peskovs kritizēja demokrātisko normu pārkāpumus Eiropā, bet spriedumu raksturoja kā Francijas iekšējo lietu. Sociālā un politiskā vide, kurā Lepēna darbojas, ir dziļi iesakņojusies stratēģiskās alianses ar Krieviju vēsturē. Viņas partijai vēsturiski ir ciešas saites ar Krieviju, kas aizsākās viņas tēva Žana Marī Lepēna laikā.

Lepēnas laikā RN ir īstenojusi prokrieviskas pozīcijas un saņēmusi ievērojamu finansiālu atbalstu no Krievijas 2017. gada vēlēšanu kampaņā. Tika pozicionēti sakari starp Francijas galēji labējiem spēkiem un Krieviju, kam ir gan kultūras, gan politiskas līdzības. Saruna ziņo, ka šādas alianses ir dziļi iesakņojušās RN vēsturē, sākot ar kritiskiem finanšu darījumiem un stratēģiskām partnerībām.

Ņemot vērā spiedienu un pretreakciju, Lepēnai var būt grūti apliecināt savus politiskos ideālus, īpaši laikā, kad Eiropā plaši izplatītā prokrieviskā noskaņojuma ietekme mazinās un uzmanība tiek pievērsta vienotākai ES politikai. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējos notikumus, RN nākotne un ietekme Francijas politikā joprojām ir neskaidra.

Rezumējot, jāatzīmē, ka spriedumam pret Marinu Lepēnu varētu būt paliekoša ietekme ne tikai uz viņas politisko karjeru, bet arī uz labējā populisma dinamiku Eiropā. kronis laikā informēta par visu vidi un norisēm Dienvidvācieši izgaismoja plašās reakcijas uz spriedumu.