ES brīdinājums: Itālija nespēj cīnīties ar bīstamo uguns skudru!

ES brīdinājums: Itālija nespēj cīnīties ar bīstamo uguns skudru!

Sizilien, Italien - Sarkanā uguns skudra (Solenopsis Invicta) koncentrējas uz konfliktu starp Eiropas Komisiju un Itāliju. Saskaņā ar krone Itālija tiek apsūdzēta par nepietiekamu pasākumu veikšanu, lai apkarotu šo invazīvo ceļu. Komisija kritizē, ka valstij nav izdevies novērst skudras ieviešanu un izplatīšanos un ziņot par labu laiku. Sarkanās uguns skudras tiek uzskatītas par vienu no pieciem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas cēloņiem gan Eiropā, gan visā pasaulē.

Pagājušajā gadā Sicīlijā nāca desmitiem sarkanā uguns ligzdu. Šāda veida klātbūtne rada nopietnas bažas, jo ir baidoties, ka tā varētu ātri izplatīties citās Eiropas valstīs ar klimata izmaiņām, īpaši pilsētās Vidusjūrā un lielās ostās, piemēram, Amsterdamā un Londonā. ES regulēšanas mērķis ir samazināt invazīvo sugu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām, cilvēku veselību un ekonomisko stabilitāti.

Itālijas kļūme

Itālija bija atbildīga ES komisijā 2024. gada novembrī. Valsts neizturēja Sarkanā uguns skudra agrīnu atklāšanu un trīs mēnešu laikā pēc ziņošanas neizdevās veikt kontroles pasākumus. Jo īpaši netika ieviesta efektīva invazīvu sugu uzraudzības sistēma. Tā kā Itālija nav atbildējusi uz vairākiem pieprasījuma vēstules punktiem, ES komisija plāno nosūtīt paziņojumu ar iemesliem. Itālijai tagad ir divi mēneši, lai reaģētu, pretējā gadījumā lietu varētu nodot Eiropas Savienības tiesai.

Sarkanā uguns skudra sākotnēji nāk no Dienvidamerikas un tika ieviesta Amerikas Savienotajās Valstīs no pagājušā gadsimta 30. gadiem. Tur tas ievērojami veicināja vietējo skudru samazināšanu un nodarīja ievērojamus ražas bojājumus. Globālās tirdzniecības un tūrisma dēļ sugas izplatījās arī citos kontinentos, piemēram, Japānā, Ķīnā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kas pastiprina bioloģisko iebrukumu problēmu.

Ietekme Invazīvas sugas

Eiropā ir zināmas vairāk nekā 10 000 nereģionālu sugu, no kurām vismaz 15 % tiek uzskatīti par invazīvām. Tas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un ekonomiku. Saskaņā ar eea Bioloģiskie iebrukumi ir viens no vissvarīgākajiem bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas zaudēšanas cēloņiem, kopā ar zaudējumiem un klimata izmaiņām. Piemēram, 110 no 395 sugām, kas Eiropā klasificētas kā “apdraudētas”, apdraud sugas, kas nav reģionālas.

Invazīvās sugas ne tikai rada konkurenci par resursiem, bet arī rada risku veselībai, pārraidot patogēnus. Vietējo vēža veidu ievērojami iznīcināja vēža mēris, kuru pārraida amerikāņu vēži. Āzijas Tigermoskito, kas pārraida tādas slimības kā dzeltenais drudzis, jau ir ieguvis pēdas Dienvideiropā un varētu izplatīties, mainoties klimata pārmaiņām ziemeļu reģionos.

Saskaņā ar aprēķiniem invazīvo sugu radītie ekonomiskais kaitējums ir vismaz 12 miljardi eiro gadā. Steidzama nepieciešamība pēc koordinētas cīņas ar šīm sugām kļūst arvien skaidrāka, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.