Polija iepazīstina ar robežkontroli: vai Šengenas sistēma apdraud viņu atvaļinājumu?

Polija iepazīstina ar robežkontroli: vai Šengenas sistēma apdraud viņu atvaļinājumu?

Vienna, Österreich - No 2025. gada 7. jūlija Polija iepazīstina ar pagaidu robežkontroli pie robežām Vācijā un Lietuvā. Šis paziņojums tiek izteikts, reaģējot uz stingro Vācijas robežkontroli un stingrajām patvēruma procedūrām, kas Vācijā ir ieviestas kopš 2023. gada oktobra. Šajā kontekstā Polijas premjerministrs Donalds Tusks paskaidroja, ka šis pasākums ir nepieciešams, lai efektīvi ierobežotu "nekontrolētu migrantu straumi". Tajā pašā laikā pārrobežu mobilitātes tiesības tiek apšaubītas Šengenas apgabalā, jo arvien vairāk ES valstu sāk ieviest un apspriest pagaidu pārbaudes.

Vācija ir noraidījusi patvēruma meklētājus uz robežas kopš robežu kontroles pastiprināšanas. Šis noraidījums asi kritizē Poliju, it īpaši attiecībā uz to cilvēku likteņiem, kuri jau ir ienākuši Vācijas augsnē. Kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) apstiprināja, ka migrācijas jautājums ir izplatīta problēma, un uzsvēra apmaiņas ar Poliju nozīmi šajā jutīgajā apgabalā. Tas kļūst īpaši sprādzienbīstams, jo diskusija ES arvien vairāk steidzami iegūst steidzamību par kopējo migrācijas politiku. Kopumā 21 ES valstis šobrīd apspriež migrācijas noteikumu stingrību.

robežkontrole Šengenas apgabalā

Robežu kontroles atkārtota ieviešana nav izolēta, bet gan daļa no lielākas tendences. Šengenas teritoriju, kas ir iestājusies par pārvietošanās un pārvietošanās brīvību vairāk nekā 40 gadus, reģistrē robežkontroles palielināšanās. Vienpadsmit no 29 Šengenas valstīm šobrīd pārbauda savas robežas, kuras kritiķi uzskata par Šengenas gara pārtraukumu. Īpaši Beļģija ir arī paziņojusi par robežkontroli, kas vēl vairāk palielina ceļojuma brīvības sadrumstalotību Šengenas apgabalā. Tas varētu ietekmēt arī Austriju, ko varētu ietekmēt nobīdītie migrācijas ceļi un kas nozīmē papildu apgrūtinājumu varas iestādēm.

Diskusija par migrāciju notiek visās pašreizējās politiskajās debatēs Eiropā. ES interjera komisārs Magnuss Brunners ir skaidri norādījis, ka šīs vadības ierīces nedrīkst būt pastāvīgas un ka patvēruma un migrācijas pakts ir pilnībā jāīsteno līdz 2026. gada vasarai, lai labāk aizsargātu ārējās robežas un optimizētu patvēruma lietojumprogrammu apstrādi. ES komisijas priekšniece Ursula fon der Leyen arī raksturo statusu kā "starpposma fāzi" ar joprojām novecojušiem patvēruma noteikumiem.

izaicinājumi un risinājumi

ES kontekstā ir jāizstrādā jauni instrumenti un aģentūras. 2015. gadā palielinātas migrantu plūsmas palielināja līdz 1,83 miljoniem nelikumīgu robežu šķērsošanu ārējās robežās, un tas bija samazināts līdz 200 000 līdz 2021. gadam. Lai risinātu šos izaicinājumus, tika izveidota Šengenas informācijas sistēma un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), kurai vajadzētu atbalstīt dalībvalstis robežu pārvaldībā.

Kustības brīvības principa erozija Šengenas apgabalā tagad ir nopietna problēma, kas varētu izraisīt gan ekonomisku, gan politisku kaitējumu. ES MP Pascal Arimont brīdināja, ka stingrāka kontrole var izraisīt pakāpenisku Eiropas idejas zaudēšanu. Ceļotājiem Šengenas apgabalā ir arī jāpielāgojas lielākam gaidīšanas laikam pie iekšējiem ierobežojumiem, un viņiem vienmēr vajadzētu būt derīgiem ID dokumentiem.

Kopumā Eiropas robežu attīstība parāda, ka koordinētais migrācijas risinājums joprojām ir būtisks ES. Politijas politiskajiem lēmumiem, kuriem raksturīgs labējais konservatīvās opozīcijas spiediens, būs izšķiroša nozīme turpmākajam kursam Eiropas Savienībā.