Tramps un Putins: šokējošs pavērsiens Ukrainas konfliktā!

Tramps un Putins: šokējošs pavērsiens Ukrainas konfliktā!

2025. gada 20. maijā Donalds Tramps uzteica telefona sarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas izraisīja šausmas Eiropā. Šī atklāsme nāk kritiskā brīdī, kad tādi Eiropas līderi kā kanclers Frīdrihs Mercs, prezidents Emanuels Makrons un premjerministrs Kīrs Stārmers cenšas pārliecināt Trampu ieņemt stingrāku nostāju pret Krieviju. Taču pēc divu stundu ilgas sarunas ar Putinu Tramps atteicās no savas pozīcijas un tagad raksturoja Krieviju kā “svarīgu tirdzniecības un ekonomikas partneri”.

Šo izmaiņu ietvaros Tramps arī aicina Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski panākt vienošanos ar Krieviju. Mercs gan uzsvēris, ka Eiropa ar sankciju palīdzību palielinās spiedienu uz Maskavu. Tikmēr ES diplomātu rindās valda bažas, ka Trampa kā partnera zaudēšana var apdraudēt arī NATO, kas var radīt nopietnus satricinājumus transatlantiskās drošības arhitektūrā.

Eiropas reakcijas

Reakcijas uz Trampa nostāju ir dažādas. ES ārlietu ministrs nolēmis izpildīt 17. ES sankciju paketi pret Krieviju, savukārt gatavošanās citai paketei, kas skars enerģētikas un banku sektoru, jau rit pilnā sparā. Neskaidrība par atbalstu Krievijai tuvajām ES valstīm, piemēram, Ungārijai, joprojām ir problēma, kas apdraud ES vienotību. Savukārt Tramps paziņojis, ka uzliks veto ASV sankciju paketei un ir neskaidrs par iespējamām ASV sankcijām.

Šajā kontekstā Eiropas balsis brīdina par sekām, kādas Trampa darba kārtība varētu atstāt uz ģeopolitisko stabilitāti. Pēdējos 76 transatlantiskās drošības gadus raksturo stingra apņemšanās ievērot uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību. Trampa rīcība, tostarp NATO kolektīvās aizsardzības stratēģijas graušana, palielina bažas par Eiropas drošību. Eiropas līderi cenšas saglabāt saites ar Trampu, lai saglabātu ietekmi sarunās ar Putinu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību stiprināt Ukrainu neatkarīgi no amerikāņu atbalsta.

NATO un Eiropas aizsardzība

Kopš 2014. gada NATO ir saskārusies ar izaicinājumu nodrošināt ticamu atturēšanu un aizsardzību. Tas prasa pielāgojumus militārajos spēkos, komandstruktūrās un lēmumu pieņemšanas procesos. Pēc aukstā kara uzsvars uz krīžu vadību ir mainījies, un ir ļoti svarīgi, lai NATO valstis reformētu savas militārās spējas, lai adekvāti reaģētu uz Krievijas radītajiem draudiem.

Militārā mobilitāte joprojām ir galvenā problēma, lai gan problēmas ar civilo infrastruktūru un valstu nolīgumiem kavē ātru karaspēka izvietošanu krīzes gadījumā. Tādas politiskās struktūras kā Ziemeļatlantijas padome kļūst arvien svarīgākas, un NATO uzticamība lielā mērā ir atkarīga no tās spējas nodrošināt ātru reakciju uz draudiem.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija prasa, lai Eiropas valstis izstrādātu neatkarīgu drošības stratēģiju, lai apņēmīgi pretotos Krievijas izvirzītajiem izaicinājumiem. Kapitulācija Trampa darba kārtībai ilgtermiņā var palielināt Krievijas dominējošo stāvokli Austrumeiropā.