Austrijas jaunais kurss: milzīgs jauninājums Eiropas drošībai!
Eiropas Savienība saskaras ar ievērojamām izmaiņām tās aizsardzības stratēģijās. Gaidāmajā ES samitā Briselē iniciatīva būs galvenā tēma, lai palielinātu aizsardzības izdevumus un Ukrainas atbalstu. Kanclers Kristians Stokers (ÖVP) paziņoja, ka Austrija aktīvi piedalīsies ES plānotajos ieroču projektos, lai līdz 2032. gadam palielinātu aizsardzības izdevumus līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Stocker atsaucās uz nepieciešamību uzlabot drošības situāciju Eiropā, it īpaši Eiropas kontekstā kā Krievijas komisijai. Saskaņā ar Krone, Austrija plāno ...
Austrijas jaunais kurss: milzīgs jauninājums Eiropas drošībai!
Eiropas Savienība saskaras ar ievērojamām izmaiņām tās aizsardzības stratēģijās. Gaidāmajā ES samitā Briselē iniciatīva būs galvenā tēma, lai palielinātu aizsardzības izdevumus un Ukrainas atbalstu. Kanclers Kristians Stokers (ÖVP) paziņoja, ka Austrija aktīvi piedalīsies ES plānotajos ieroču projektos, lai līdz 2032. gadam palielinātu aizsardzības izdevumus līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Stocker atsaucās uz nepieciešamību uzlabot drošības situāciju Eiropā, it īpaši Eiropas kontekstā kā Krievijas komisijai. Saskaņā ar Krone Austrija plāno izmantot jaunos ES instrumentus, lai finansētu bruņojuma ieguldījumus, kas dalībvalstīm ļauj uzņemties jaunus parādus, bez deficīta procedūras riska.
Armor investīcijas un atbalsts Ukrainai
ES ārvalstu pārstāvis Kaja Kallas pirms samita ir atsaucis savu pieprasījumu pēc milzīgas palīdzības Ukrainai. Pieprasīto 40 miljardu eiro vietā viņa tagad tiecas piegādāt piecus miljardus eiro artilērijas munīcijas veidā, kā orf.at . Tas ir tāds pats kā bruņu plāns, kura mērķis ir piegādāt Ukrainai divus miljonus artilērijas ložu. Ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu atbalstu, ES aicina ātri īstenot savus modernizācijas plānus, lai stiprinātu Eiropas pašaizsardzības iespējas un atbalstītu Ukrainu.
Komisija plāno izveidot jaunu ES fondu, kurā ir 150 miljardi eiro aizsardzības ieguldījumiem. Papildus ieroču sistēmu kopīgai iegādei, tam vajadzētu arī veicināt dziļāku sadarbību starp ES valstīm, lai izveidotu sadarbspējīgu aizsardzības sistēmas. Svarīgs aspekts ir ES parāda noteikumu atslābināšana par bruņojumu ieguldījumiem, lai dalībvalstis varētu iegūt piemērotus finanšu līdzekļus, neiekļūstot deficīta procedūrā. Šīs iniciatīvas varētu arī dot iespēju Ukrainai un stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju papildu militāros palīglīdzekļus, kamēr tiek samazināta atkarība no ASV drošības garantijām.