Austrijas gāzes plāni pēc kara: risks vai iespēja nākotnē?

Austrijas gāzes plāni pēc kara: risks vai iespēja nākotnē?

Pēc kara beigām Austrija plāno rūpīgi pārvērtēt savas gāzes importa stratēģijas, īpaši attiecībā uz Krievijas importu. Valsts sekretāre Elizabete Zehetnere (ÖVP) Briselē lika saprast, ka Austrija atbalsta plānoto Krievijas dabasgāzes importa aizliegumu. Tas tiek uzskatīts par izšķirošu soli pret Krievijas agresijas karu un vienotas Eiropas enerģētikas politikas virzienā. ES Komisija turpinās 2025. gada 17. jūnijs Iesniegt priekšlikumus, lai izklāstītu pakāpenisku Krievijas gāzes pārtraukšanu.

Taču pašreizējā situācija prasa daudzveidīgu enerģētikas politiku. Austrija atzīst nepieciešamību samazināt savu atkarību no atsevišķiem, īpaši Krievijas, pakalpojumu sniedzējiem. Ekonomikas ministrs Volfgangs Hatmansdorfs (ÖVP) uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā dažādus ietekmējošos faktorus, piemēram, infrastruktūru, cenu ietekmi un izcelsmes izsekojamību.

Politiskās reakcijas un dažādi viedokļi

Politiskās reakcijas uz plānotajiem pasākumiem ir pretrunīgas. Kamēr NEOS iestājas par pilnīgu izstāšanos no Krievijas gāzes līdz 2027. gadam un kritizē ÖVP pieeju, Zaļās partijas pārstāve Ļena Šilinga aicinājumu atvērt Krievijas gāzes importu pēc kara raksturoja kā politiski skandalozu. Turklāt Petra Štēgere (FPÖ) lēmumu vērtē kā pozitīvu, savukārt citi deputāti to noraida. Pīters Šīders (SPÖ) arī aicina pilnībā atteikties no Krievijas gāzes.

Šo notikumu fons ir ES visaptverošās sankcijas pret Krieviju un lēmums atteikties no enerģijas importa no Krievijas līdz 2027. gadam. ikdienas ziņas Gāzes piegādes no Krievijas 2024. gadā joprojām veidoja 19% no kopējā ES gāzes importa. 2023. gadā dabasgāze un SDG tika importēta 15,6 miljardu eiro vērtībā, savukārt ASV piegādāja gāzi 19,1 miljardu eiro vērtībā.

Enerģijas tirgus pārejas posmā

Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gada februārī Eiropā bija vērojams dramatisks dabasgāzes cenu pieaugums un gāzes deficīts. Pēc tam ES iepazīstināja ar stratēģiju atteikšanās no Krievijas gāzes, kas ietver tālejošus pasākumus. Plāns vairs neslēgt jaunus līgumus ar Krievijas piegādātājiem un ļaut ilgtermiņa piegādes līgumiem beigties līdz 2027. gada beigām, kā teikts Dienvidvācieši tiek ziņots.

ES Komisija sagaida, ka šīs stratēģijas ne tikai veicinās energoapgādes drošības stiprināšanu, bet arī ilgtermiņā var izraisīt gāzes cenu kritumu. Ieguldījumi atjaunojamā enerģijā un zaļajās ūdeņraža tehnoloģijās tiek uzskatīti par nepieciešamiem pasākumiem, lai padarītu Eiropas energoapgādi ilgtspējīgu un izvairītos no atkarības.